Interesantas vietas Lietuvā, kur sajust citu valstu šarmu

"Mēs vēlamies mudināt vietējos ceļotājus uz esošo situāciju raudzīties radoši. Ierobežotiem ceļojumiem pa pasauli nevajadzētu liegt jaunatklāšanas prieku – daļu pasaules mēs varam atrast arī Lietuvā," saka "Lithuania Travel" satura projektu vadītāja Gerda Butkuviene. Viņa piebilst, ka Lietuva joprojām ir neizpētīta un pārsteigumu pilna.

Tāpat kā Venēcijā, kuru iecienījuši tūristi no visas pasaules, Miņģes ciematā galvenā iela ir Minijas upe. Tilta pāri upei nav, tāpēc, lai apmeklētu tuvākos kaimiņus, ir jāķeras pie airiem. Taisnību sakot, Miņģē ir mazāk burzmas, kas citkārt raksturīga lielpilsētai, šeit ir vairāk harmonijas un mīlestības pret dabu. No šī piekrastes zvejnieku ciemata pa ūdeni var viegli nokļūt Rusnē, Ventes ragā, Nidā un citās Kuršu kāpas pilsētās.

Plunģes muiža jeb Oginsķu pils ar antīkajām skulptūrām uz jumta un vienu no lielākajiem parkiem Lietuvā savulaik iedvesmojusi daudzus gleznotājus. Muižas parkā ir septiņi dīķi, kurus var apbrīnot ne tikai pastaigu laikā, bet arī no terases, kas atrodas blakus muižai.

Nē, šoreiz ne par Jonavas rajona pilsētiņu, bet par ainavu, kas neatpaliek no Alpu varenības. Izglītojoša taka Kauņas lagūnas nogāzē ļauj apbrīnot piecu hektāru plašo kadiķu ieleju, kas ir neparasta Lietuvai. Un, ja nepietiek ar vienkāršu pastaigu, takas galā ir ozolu un liepu mežiņš, kas gaida patiesus dabas mīļotājus.

Saules sistēmas akmens modelis blakus Lietuvas etnokosmoloģijas muzejam Molētu rajonā atgādina pirmatnējos astronomijas novērošanas punktus. Muzejs piedāvā apskatīt ne mazāk mistiskas saites starp cilvēku un kosmisko pasauli. Tiem, kurus vairāk interesē zemes noslēpumi, nevajadzētu paiet garām muzeja skatu laukumam – no tā var apbrīnot Molētu reģiona mežus un ezerus.

Republikai Merkinas muižā savulaik bijis savs prezidents, ģerbonis, karogs un valūta – tā varēja kļūt par plaukstošu valsti valstī. Paulavas Republiku 1767. gadā savā muižā nodibināja Povils Ksavers Bžostovskis. Muižas īpašnieks – republikas prezidents – atcēla verdzību un ļāva zemniekiem brīvi pārvaldīt savus īpašumus, nodarboties ar tirdzniecību un amatniecību, piešķīra personisko brīvību, kā arī nodibināja skolu un mēģināja tulkot grāmatas zemniekiem, tādējādi muižas ienākumus palielinot vairāk nekā divas reizes. Vēlāk valsti atzina Lietuvas lielkņazs un Polijas karalis Staņislavs Augusts Poņatovskis. Par 18. gadsimta progresīvās Paulavas Republikas laikiem šodien atgādina muižas drupas.

Izglītojoša taka Aukštumalas augstienē liek justies kā Āfrikas savannā. Lietuviešu acij neparasts, pieticīgs augājs un neaptveroši plašumi ir gan aizraujoši, gan pārsteidzoši.

Radvilišķu rajona Burbišķu muižas parkā ir dīķis ar piecpadsmit salām un vienpadsmit tiltiņiem. Pakalnus ieskauj kanāli un muižas celiņus katru pavasari ieskauj aptuveni 200 000 tulpju jūra. Muižas parku rotā vairākas skulptūras.

Užupes Republikā, kas meklējama Viļņā, valda brīvība, radošums un bohēmiska atmosfēra. Pie Užupes Republikas ieejām ir izveidots mākslas inkubators, bet zem tilta maģiskajā mākslas mekā apmeklētājus vilina Užupes nāriņa – runā, ka reiz to apskatījuši, jūs nekad vairs nevēlēsieties šo vietu pamest.

Ugunsgrēks viduslaikos, šķiet, ir saglabājis pirmās Lietuvas galvaspilsētas vēsturi. Šodien Kernave ir tikai atgādinājums par kādreiz pastāvējušo iespaidīgo pilsētu.

Dzīvību gan pussalā starp Kuršu jūru un Baltijas jūru, gan tuksnesī rada vējš, saule un smiltis. Par šo stihiju spēku un bardzību atgādina aizputināti ciemati, kuru vietā tagad atrodas dabas brīnums – Nāves kāpas.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī izmeklēt atbilstošāko galamērķi, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.