Jau trīs mēnešus Bali. Latviešu ceļotāji par šo laiku ārzemēs

Kas ir mainījies šajā laikā? Pastāstīšu mūsu redzējumu. Tie nebūs nekādi cipari vai politiķu spriedumi – tikai mūsu pieredze, šobrīd esot Bali.

Marta sākumā viss bija normāli. Viss bija atvērts, darbojās tāpat kā ikdienā arī pirms tam. Tikai ar krietni mazāk tūristiem nekā ierasts Bali, kas ir viens no pasaules top tūrisma galamērķiem. Salīdzināšanai – Taizemē, Malaizijā un Singapūrā jau 2 līdz 4 nedēļas agrāk daudzi valkāja maskas, tika mērīta temperatūra utt.

Tūristu skaits pakāpeniski vēl samazinājās. Lai gan mums jau sākumā likās, ka tūristu šoreiz ir ļoti maz. Sāka vērties ciet veikali, kas orientēti uz tūristiem. Un tāpat arī restorāni. Kutas apkārtnē, tieši tuvāk lidostai, pāris aktīvākās ielas izskatījās kā spoku pilsēta. Tika aizvērti tūrisma apskates objekti. Un ļoti drīz arī lielākās pludmales, bet ne visas. Vēl pāris nedēļas mēs regulāri gājām uz vienu pludmali netālu no lidostas. Kā tobrīd jokojāmies – lai pamātu tiem, kas lidoja prom no Bali. Pagāja laiks, un tika aizvērtas vēl vairāk pludmales. Principā – visas, kas varētu būt interesantas tūristiem, un kas atrodas tuvāk pilsētām. Tas ir spēkā joprojām.

Aprīļa sākumā valstī tika ieviests likums – ārpus mājām ir jāvalkā sejas maska. Sākumā tā darīja aptuveni kādas divas trešdaļas. Šobrīd – vairāk nekā mēnesi vēlāk – jau krietni vairāk cilvēku.

Drīz pēc tam pie veikaliem un kafejnīcām tika uzstādītas ūdens pudeles, un tika noliktas ziepes. Lielākajos pārtikas veikalos pie ieejas rokās tika iespiests dezinfekcijas līdzeklis. Roku mazgāšana un dezinficēšana notiek joprojām.

Aprīlī sākām redzēt uz ielām citādākus posteņus. Tur sēž cilvēki, kas seko līdzi, lai visiem ir sejas maska.

Jau aprīlī vairākkārt piedzīvojām to, ka mazākās apdzīvotās vietās tiek apsmidzināts katrs iebraucējs. Dažviet to dara speciāli cilvēki, kas stādina ikkatru. Vēl citur – vienkārši uzstādītas šļūtenes, kas nepārtraukti smidzina.

Kopumā mēs Bali jūtamies ļoti labi. Pietrūkst tikai iespējas brīvi aiziet uz okeānu. Un vispār ir sajūta, ka viss ir atkarīgs no vietas.

Ir vietas Bali, kur dzīve rit ļoti līdzīgi kā agrāk. Tikai ar mazāk cilvēkiem. Ir atvērti bāri, restorāni, veikali utt. Tajā pašā laikā ir arī vietas, kur daudz kas ir slēgts. Tā ir, piemēram, Kutas apkārtnē, kur dzīvojam mēs. Vairākums mūsu apkārtnes restorānu un veikalu ir orientētas uz tūristiem, un tie liela daļa šobrīd ir slēgti. Tomēr absolūtais vairākums vietējo ēdnīcu un kafejnīcu ir vaļā. Tās vispār nekad nebija slēgtas. Gan mūsu apkārtnē, gan daudz kur citur.