Kā paskaidroja Bulduru Dārzkopības vidusskolas pārstāve, projekta "i-Dārzs" mērķis ir izstrādāt un praktiski ieviest robotizētu, autonomu platformu, kas nodrošinās augu monitoringa un kopšanas funkciju, kā arī ražošanas procesu automatizāciju un digitalizāciju.
Jūnija sākumā noslēgusies projekta 1. kārta – dārzā ierīkota autonomas digitālas laistīšanas sistēma. "Sistēma paredz, ka augu laistīšanu varēs vadīt un kontrolēt no jebkuras pasaules malas. Pie tam sistēma sekos līdzi meteoroloģiskajām prognozēm un atbilstoši tām regulēs nepieciešamo ūdens daudzumu," atzīmēja Spure.
Viņa norādīja, ka kolekcijas parauglaukumu izveide ir kopdarbs, kurā darbojas Bulduru Dārzkopības vidusskola, Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Vides un būvniecības fakultāte un dārzkopības nozares vadošie uzņēmumi – SIA "Blīdenes stādaudzētava", SIA "Galantus un Stādu audzētāju biedrība".
"Ziemciešu kolekciju parauglaukumi ir izveidoti tā, lai tajos varētu veikt augu fenoloģiskos pētījumus un salīdzināšanu gan vācot datus par augu attīstību laikā, gan veicot pētījumus ar dažādiem variantiem un atkārtojumiem. Augi ir sagrupēti pēc augšanas prasībām un dekorativitātes, veidojot ne tikai praktiskus un pētījumu norisei atbilstošus, bet arī kompozicionāli radošas augu grupas un pļavveida stādījumus," pastāstīja Bulduru Dārzkopības vidusskolas pārstāve. "Šobrīd daļa augu tiek stādīta, bet dobes pakāpeniski tiks papildinātas līdz rudenim. Atbilstoši augu izvietojumam tiek programmēta laistīšanas sistēmas darbība. Laistīšanas sistēma paredz iespēju laistīt septiņas atsevišķas zonas, kurās katrā var būt savs apūdeņošanas režīms, laistīšanas laiks, ilgums, atbilstoši konkrēto augu mitrumprasībām. Paralēli notiek arī celiņu izveide ar dažāda materiāla segumiem."
Kamēr dārznieki rūpējas par augu labsajūtu, tikmēr RTU Ģeomātikas un Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras kopīgi veic darbu pie robota izstrādes, kura uzdevums būs pārvietoties starp stādījumiem un regulāri vismaz reizi dienā ievākt informāciju par augu attīstību un identificēt pirmos stresa simptomus un patogēnu parādīšanos. "Lai izzinātu pasaules pieredzi šajā jomā, ir notikušas sarunas ar Serbijas, Austrijas, Nīderlandes, Čehijas, Lielbritānijas un Spānijas zinātniskām institūcijām, kuras strādā pie sensoru sistēmu izveides augiem. Šie parametri ļauj iegūt auga attēlu digitāla, telpiska punktu mākoņa formā, pēc iegūtajiem parametriem, nosaka kritiskās izmaiņas, identificē to cēloņus, turpmāk izmantojot mašīnapmācību, lai tālāk visu apkopotu datu bāzē, kuras informāciju nākotnē varēs izmantot Latvijas stādaudzētavās un dārzos. Pašas robotizētās platformas prototipu, kad būs beidzies sensoru sistēmas iepirkums, veidos Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Tehniskās fakultātes mācībspēki," informēja Spure.
Lauku atbalsta dienesta atbalstītā projekta "Autonoma robotizēta platforma Latvijas iDārzs – ilgtspējīgai stādaudzēšanas nozares attīstībai" tiek finansēts Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014./2020.gadam pasākuma "Sadarbība" 16.1. apakšpasākuma "Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projekta īstenošanai" ietvaros.
Bulduru Dārzkopības vidusskola visus interesantus jau 10. septembrī gaidīs lauku dienās,lai iepazīstinātu ar paveikto, demonstrētu laistīšanas sistēmas iespējas un citus projekta rezultātus.