Atstājam auto netālu no Siguldas dzelzceļa stacijas un ap pulksten 09.30 sākam savu gājienu. Diena pagaidām šķiet visai apmākusies. Aptuveni vadāmies pēc šīs kartes, bet ieviešam šādas tādas izmaiņas. Dodamies cauri Siguldai pa Raiņa ielu, līdz nonākam Spieķu skvērā, tālāk sekojam norādēm uz vagoniņu. Priecājamies par to, cik Sigulda šķiet sakopta, latviska un skaista. Pie vagoniņa stacijas paveras labs skats uz Krimuldas muižu, kas cēla un balta mirdz mežā otrā Gaujas krastā.
Netālu no vagoniņa atrodam kāpnes, kas ved lejup uz Gauju. Šķiet, ka kāpnes ir bezgalīgas un nekad nebeigsies, bet tā kā kāpjam uz leju, tad par to nav jāraizējas. Jau pašā pārgājiena sākumā var nojaust, ka gluži līdzena pastaiga šodien mūs negaida. Kad esam nonākuši lejā, turpinām ceļu gar Gaujas kreiso krastu. No sākuma ceļš ved pa asfaltu, bet pie pirmās izdevības šaujam iekšā mežā un turpinām čāpot pa mazu taciņu. Mežs ir apdullinoši zaļš, ar lielu augu dažādību. Īpaši daudz te aug dažādas kosas. Izsoļojam cauri pludmalei, uzmetam aci kamaniņu trasei, iepiknikojam ar jauku skatu uz Gauju un turpinām ceļu. Brīžiem zem kājām vijas šaura taciņa, brīžiem kāda koka laipa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
