Sandija Martinsone - 1
Foto: DELFI

Sandija Martinsone ir kaislīga ceļotāja, kas paguvusi apskatīt krietnu daļu pasaules. Tieši tāpēc nav nekāds brīnums, ka šajā gadā viņa īstenoja visai interesantu projektu – "Tvenam pa pēdām" –, dodoties maršrutā, kuru pirms vairāk nekā 150 gadiem veica Marks Tvens un viņa ceļabiedri.

Marks Tvens jeb Semjuels Klemenss kopā ar citiem ceļotājiem un svētceļniekiem 1867. gadā ar kuģi "Kveikersitija" devās pusgadu ilgā ceļojumā apkārt Vidusjūrai un Tuvajiem Austrumiem, apmeklējot zīmīgākās vietas un izsekojot līdzi vēstures notikumiem. Par savām gaitām tolaik viņš rakstīja avīzē, bet vēlāk rakstīto apkopoja 1869. gadā publicētā grāmatā, kas arī kalpoja par iedvesmu Sandijas ceļojumam. Interesanti, ka šis ceļojums bija kā daļa no Sandijas studiju noslēguma darba Liepājas Universitātē, kur viņas studiju joma bija rakstniecība.

Lai arī Marks Tvens ceļojumā pavadīja pusgadu, Sandija, ņemot vērā iespējas un šā brīža politisko un ģeogrāfisko situāciju, bija izplānojusi 10 nedēļu piedzīvojumu, tomēr Covid-19 vīrusa izplatības dēļ šo piedzīvojumu nācās par nedēļu saīsināt. "Es mēģināju maksimāli, iespēju robežās, sekot šim pašam maršrutam un paskatīties, kas pasaulē ir mainījies pa 150 gadiem," tā podkāstā "Ļauj viņai runāt" stāsta ceļotāja.

Pilnu sarunu vari noklausīties podkāstā "Ļauj viņai runāt!" šeit, kā arī straumēšanas vietnēs "Spotify", "Podbean", "Apple Podcasts" un "Google Podcasts".

Sandijas ceļš vispirms veda uz Maroku, Spāniju, Franciju, pēc tam – uz Itāliju, Grieķiju, Turciju un Ukrainu. Pēc Ukrainas viņa devās atpakaļ uz Turciju, tad Libānu un Sīriju, vēlreiz Libānu, līdz nokļuva Ēģiptē. Braucienu Sandijai vajadzēja noslēgt Izraēlā, bet Covid-19 uzvaras gājiena rezultātā viņai steigšus vajadzēja atgriezties mājās. "Es uzskatu, ka neesmu šo Marka Tvena ceļojumu pilnībā noslēgusi bez Izraēlas posma, kas tomēr bija gana nozīmīga daļa," teic Sandija, paskaidrojot, ka tur arī ne reizi nav bijusi. Jāpiebilst, ka arī Tvena ceļojumu ietekmēja epidēmija un arī viņš netika, kur bija plānojis. "Ja vismaz 21. gadsimta pirmā puse mums ir Covid-19 zīmē, tad 19. gadsimta vidus bija holēras laiks. Vienīgi tās izplatība nebija tik masveidīga visā pasaulē, jo ceļošanas paradumi bija pilnīgi citi."

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!