Jāņu brīvdienās, noskaidrojot, ka pie lietuviešiem šie vasaras svētki tik plaši kā pie mums vai igauņiem netiek svinēti, nolēmām pirmo reizi pēc Covid-19 iepazīšanas aizlaist uz ārzemēm. Sak', kaut ko gardu svētku galdam nopirks un vēl galvu izvēdinās. Nolēmām braukt uz Šauļiem, tāpēc sāku lūkot virtuālo karti un skatīties, kas pa ceļam vēl neapskatīts atrodams Lietuvā. Garākajā purva takā jau būts, arī Pakrojas muiža redzēta, bet tad "uzdūros" Naisi (lietuviski Naisiai) ciemam. Bildēs tas izskatās gluži vai pēc baltu cilšu svētvietas un atpūtas parka krustojuma, vien 40 kilometrus no Latvijas robežas – nolēmām iebraukt. Liels bija pārsteigums, kad izrādījās, ka šī ir ne vien lieliska un plaša atpūtas vieta ar interesantiem objektiem dažādām gaumēm, bet arī, kā vēlāk uzzināju, politisko šķēpu laušanas vieta lietuviešiem. Bet par visu pēc kārtas.
Izbraucām pirmdienas rītā un sapratām, ka aprēķins ir pareizs – ielas tukšas, visi lietuvieši strādā. Ērti un mierīgi bez jebkādas aizķeršanās šķērsojām robežu un traucāmies pa Lietuvas rudzu un cūku pupu rotātajiem līdzenumiem uz Šauļu pusi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
