Septiņi muižu un piļu parki, kurus apmeklēt šajās brīvdienās  (3)

Vēsturisko parku un dārzu dienas Latvijas pilīs un muižās notiks otro reizi. Tās organizē Latvijas Piļu un muižu asociācija, lai Latvijas sabiedrībā radītu labāku izpratni par kultūras mantojumu, veicinātu dārzu un parku izpēti, atjaunošanu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī sekmētu vietējo tūrismu. Vēsturisko parku un dārzu dienās 4. un 5. jūlijā piedalīsies 26 pilis un muižas no visiem Latvijas reģioniem.

Ar detalizētu piļu un muižu sarakstu, kas piedalās šajā akcijā, vari iepazīties šeit, bet turpinājumā septiņas lieliskas idejas skaistām brīvdienām!

Tiņģeres muižu Talsu novada Īves pagastā 1805. gadā cēlis Pēterburgas baņķieris Johans Bahs, bet no 19. gadsimta beigām līdz 1920. gadam muiža bija Ostenzakenu dzimtas īpašums.
Pils ēka būvēta ar klasicisma stila iezīmēm un kādreiz lepojusies ar ziemas dārzu labajā spārnā, taču šobrīd viens no lielākajiem muižas pils trumpjiem ir arī parks, kas ieskauj senatnīgo ēku. Tajā atrodami vairāki savstarpēji saistīti dīķi, grota, Mīlestības saliņa un citi skaisti elementi, kas iepriecinās pastaigas laikā. Plašāk par šo ēku lasi te.

Kad skaistā pils jau apbrīnota, vērts izlocīt kājas svaigā gaisā. Īso pastaigu cienītājiem noteikti patiks taka, kas ir divus kilometrus gara un vijas pa Kazdangas pils parku. Ap pili izvietotas saimniecības un dzīvojamās ēkas, kas kopā veido apjomīgu un arhitektoniski vērtīgu ansambli. Plašāk par šo vietu lasi te.

Kazdangas pilī ciemiņi uz īpašām aktivitātēm būs gaidīti 5. jūlijā. Tiks organizētas tūres gida pavadībā (pulksten 12 un 15), atklājot vēsturisko notikumu līkločus un apkārtnes skaistumus. Obligāta iepriekšēja pieteikšanās (pa tālruni: 28616717 līdz 4. jūlija pulksten 17). Savukārt no pulksten 10 līdz 17 norisināsies Kazdangas muzeja apskate, pilī apskatāma arī Viļņa Bulava karikatūru izstāde. Kazdangas muzejs var lepoties ar ietekmīgās baronu Manteifeļu–Scēges dzimtas vēsturisko stāstu Kazdangā, Latvijā un pasaulē, Kazdangas aptiekas ekspozīciju un plašu Boju meža muzeja ekspozīciju. Savukārt pulksten 18 notiks koncerts no Kazdangas pils balkona. Duets "Tomēr jāpadomā" dziedās visiem zināmās un tautā iemīļotās dziesmas.

Zaļenieku pagastā esošās Abgunstes muižas pirmsākumi meklējami 1780. gadā. Tolaik tā piederējusi fon der Pālenu dzimtai un izmantota kā medību un vasaras atpūtas rezidence. Toreiz uzceltas koka ēkas, ko, diemžēl, 1905. gadā revolucionāri nodedzināja līdz pamatiem – no tiem laikiem saglabājušies vien velvēti mūra pagrabi.
Ēkas atjaunošanu uzsāka pēc 1908. gada, kad par muižas īpašnieku kļuva grāfs Sergejs fon der Pālens. Bet līdz galam tā nav īstenota, jo sācies Pirmais pasaules karš un vēlāk Brīvības cīņas. Tā nu muiža ilgi stāvējusi kā jaunbūve, līdz to Latvijas brīvvalsts laikā Zaļenieku pagasta vajadzībām pabeidza kā skolas ēku. Vēlāk tur piešķirti dzīvokļi kolhozniekiem, bet kādreizējā balles zālē ierīkots veikals. Pēc tā laika muiža ilgus gadus bija apmeklētājiem slēgta, bet tagad tā atkal gaida ciemiņus. Plašāk lasi te.

Abgunstes muižā ikviens gaidīts 5. jūlijā. Pulksten 13, 14, 15, 16 un 17 norisināsies ekskursijas ar kafijas pauzi. Savukārt pulksten 18 būs koncerts. Aktieri Normunds Bērzs un Juris Hiršs aizvedīs jautrā fantāzijas lidojumā no teātra skatuves uz aizkulisēm, grimētavām un pat pagrabiem. Kopābūšanā skanēs Imanta Kalniņa, Ulda Stabulnieka un Jura Hirša dziesmas, kas dažādos laikos rakstītas teātru izrādēm un ne tikai.

Netālu no Tērvetes – pusceļā uz Eleju – atrodas Vilces muiža, kas ir skola, vēstures ekspozīcija un tūrisma informācijas punkts. Muižā var apskatīt vēstures ekspozīciju par senajiem īpašniekiem un skolu, kā arī uzzināt par ievērojamiem cilvēkiem, kas nākuši no Vilces. Muižā var izstaigāt abus pagrabus, klausīties spoku stāstus un uzzināt daudz jauna.
Blakus muižai atrodas muižas parks, kurā aug vairāku šķirņu liepas. Parkā ir uzstādīti disku golfa grozi, kas nozīmē, ka ir iespējams spēlēt šo spēli jebkurā diennakts laikā un jebkurā sezonā. Tāpat iespējams izstaigāt Barona taku, kas aizved līdz Vilces pilskalnam un populāro Zaķu pļavu. Barona takas gājēji pastaigas laikā var izzināt, kādi dzīvnieki dzīvo šajā mežā. Plašāk lasi te.

Interesenti gaidīti Vilces muižā 4. jūlijā. Pulksten 15 un 17.30 notiks ekskursijas gida pavadībā pa muižu, dabas parku un Zaķu pļavu. Savukārt no pulksten 16 līdz 19 notiks keramikas darbnīcas, dodot iespēju izveidot savu augļu vai saldumu trauciņu. No pulksten 15 līdz 19.30 notiks aizraujoša spēle, aicinot iepazīt Vilces parka augu dažādību, bet vakara noslēgumā – pulksten 20 – būs Ērika Upenieka koncerts.

Ungurmuiža atrodas vien 80 kilometrus no Rīgas, Raiskuma pagastā. Tā būvēta, nevis lai ārišķīgi lepotos ar tās greznību, bet gan lai muiža īpaši iekļautos apkārtējā vidē, ievērojot senas tradīcijas un praktiskumu. Tieši elegantais askētisms bijis svarīgs ģenerālleitnantam Baltazaram fon Kampenhauzenam un viņa sievai, kad viņi sāka būvēt šo muižu.
Pašā Ungurmuižā reiz valdījusi ļoti radoša atmosfēra un uzturējušies neparasti ļaudis. Šī gaisotne saglabājusies līdz pat mūsdienām, lai arī 20. gadsimta notikumu vētras tomēr muižu nav saudzējušas.

Ungurmuižas kungu māja bija viena no pirmajām vērienīgajām baroka būvēm, kas tika uzcelta Vidzemē pēc postošā Ziemeļu kara. Ēkas arhitektūra ar tās mansarda jumtu un mezonīna izbūvi kļuva par pirmo būvparaugu, kāds atrodams Vidzemē līdz pat 18. gadsimta beigām. Limbažu gleznotājs Georgs Dītrihs Hinšs pārvērtis mājas iekšpusi par bezgalīgu un visaptverošu gleznojumu pasauli, kurā viss ir mērens, saskaņots un harmonisks.

Runājot par muižas parku, laikā, kad ģenerālleitnants Baltazars fon Kampenhauzens iegādājās Ungurmuižu, apkārtnē jau bija seni lieli ozoli. Taču parks un mežs, kas redzams šodien, ir pašu Kampenhauzenu stādīts. Uzceļot dzīvojamo ēku, tika iekārtots liepu dārzs, ko noslēdza skaists dārza paviljons jeb tējas namiņš, tika iekopts augļu dārzs.

Ir vērts izstaigāt Ungurmuižas apkārtni un ieraudzīt senās liepas, ošus un ozolus. Izkoptajā mežā pamanāma dīķu sistēma, kas kalpojusi gan praktisku meliorācijas apsvērumu dēļ, gan arī estētiski papildinājusi meža ainavu. Turpat mežā ir senais ozols, ko Imants Ziedonis ar domubiedriem nosaucis dižā ķīmiķa Paula Valdena vārdā. Dabas taka un Melnais tiltiņš aizved līdz pat muižas kapličai, kur apglabāti dzimtas piederīgie un tuvākie muižas ļaudis. Vairāk lasi te.

Ungurmuiža viesus gaidīs 4. un 5. jūlijā. Ikviens tiek aicināts izstaigāt brīnišķīgo seno parku, Dižo koku taku, kā arī iepazīties ar baroka parka attīstības ideju un plāniem. Pulksten 13 norisināsies ekskursijas gida pavadībā, bet no pulksten 12 līdz 22 muižā darbosies restorāns.

Šosejas Rīga – Rēzekne 200. kilometrā, lielu koku ielokā, senu teiku un nostāstu apvīts atrodas greznais Varakļānu muižas komplekss. Tas veidots savā laikā lepnam un bagātam kungam – Romas Svētās impērijas grāfam Mihaelam Janam fon der Borham (1753-1811). Mūsdienās muižas pils ir viens no apkārtnes ievērojamākajiem apskates objektiem.
Pati skaistākā Varakļānu rota ir muižas parks. Parka platība ir 20,5 hektāri. To, balstīdamies uz grāfa Mihaela Borha idejām, projektējis un reizē ar pils celtniecību veidojis Romas arhitekts un dārzu mākslinieks Vinčenco Macotti. Varakļānu parks veidots kā romantiskā stila ainavu parks ar augļu dārzu un oranžēriju centrā. Savulaik parkā valdījuši rotaļīgi ritmi. Jaunie, zaļoksnie koki atmirdzējuši daudzos ūdens spoguļos: baseinos, dīķos un kanālos. Tajā ir bijušas mākslīgi veidotas saliņas. Upīti Kažavu un kanālus rotājuši vairāki arkveida tiltiņi. Daudzi paviljoni, pieminekļi un skulptūras greznojušas apstādījumus. Ir bijuši svešzemju koki, krūmi un košumaugi. Parka skaistuma iedvesmots, grāfs Borhs 1795. gadā uzrakstījis poēmu franču valodā "Varakļānu pils jūtu dārzs". Vairāk informācijas šeit.

4. un 5. jūlijā no pulksten 11 līdz 17 norisināsies foto orientēšanās spēle "Izjūti Varakļānu parka sentimentu". Foto orientēšanās spēle iecerēta individuālajiem, ģimeņu u.c. apmeklētājiem. Lai piedalītos spēlē, nepieciešama foto kamera. Muzeja darbinieks izskaidros spēles noteikumus, kā arī izsniegs Varakļānu parka karti ar tajā atzīmētiem objektiem, kuri ir jāatrod un jānofotografē. Fotogrāfijas jāuzņem pēc iespējas precīzāk dotajām vēsturiskajām fotogrāfijām. Dažos pieturas punktos būs jāatrod "apslēptā manta" un jāatzīmējas uz tās. Par precīzu uzdevumu izpildi spēles dalībnieki tiks apbalvoti.

Pils celta no 1893. līdz 1896. gadam, būvniecībai iztērējot ap trim miljoniem zelta rubļu. Reprezentablā pils un staļļi savulaik veiksmīgi iekļauti jau esošajā muižas ēku ansamblī. No senākajām ēkām saglabājušās un vēl šodien apskatāmas trīs klētis, mežkunga māja, kavalieru māja, daļa siltumnīcu, alus brūzis. Vairāk informācijas šeit.

5. jūlijā Cesvaines muižā ikviens tiek aicināts piedzīvot pastaigu Cesvaines pils parkā. Interesentus pavadīs dendroloģe un koku pētītāja mūža garumā ar pieredzi ainavu veidošanā un koku pavairošanā – Aija Kaškure. Tikšanās pulksten 10.30, pastaigas sākums pie Cesvaines pils tējas namiņa. Aptuvenais pasākuma ilgums – divas stundas.