Tikai 40 minūšu brauciena attālumā no Tallinas uz pāris stundām var nozust Viru purva takas līkumos. Protams, ka saullēkts un saulriets tur šķiet divtik košs, bet arī dienas vidū "Instagram" bildes izdosies pasakainas un kārtīga izstaigāšanās garantēta, tādēļ, saņemot uzaicinājumu no "Visit Estonia" izpētīt Igaunijas ziemeļu daļu, sapratu, ka grēks pabraukt garām šai takai. Uzreiz brīdinu, ka taka nav apļveida un ieteicams rūpīgi sekot līdzi norādēm, lai negadās apmaldīties, kā tas gadījās man.
Sazin kur izlasīju, ka taka ir 3,5 kilometrus gara, tādēļ ieplānoju to apmeklēt rīta pusē pa ceļam no Narvas uz Tallinu, rēķinoties, ka 45 minūšu laikā būšu izstaigājusies, apēdusi līdzpaņemto sviestmaizi un atgriezusies pie auto.
Jau pirmā norāde vēsta, ka taka ir 5,5 kilometrus gara un 2.5 kilometri no tiem ved cauri purvam. Jūtu, ka būs jāpieliek solis. Sākumā jāiet cauri skaistam mežam pa skuju klātu celiņu, zemākajos punktus līdzās uzbūvētas koka pārejas, tātad pat dikti lietainās dienās nebūs jālec pāri peļķēm.
Viru purvs ir 235 hektārus plašs un pirms 5000 gadiem tas bijis ezers. Lai gan caur sfagnu sūnām ūdens izfiltrēts neticami tīrs, šajā purvā peldēties nav ļauts. Tas atrodas Lāhemā nacionālajā parkā, ko dēvē arī par līču zemi.
Purva vidū atrodas skatu tornis, tā pirmā platforma ērti pieejama arī cilvēkiem ratiņkrēslā vai vecākiem, kas stumj bērnu ratiņus. Līdz skatu tornim arī laipa izbūvēta tik plata, lai to varētu izbraukt bez pūlēm. Aiz torņa gan taciņa kļūst šaura un aizskatoties kājas var sapīties pat izveicīgākajiem staigātājiem. Vaivariņi tomēr reibina!