Tā nu es sāku plānot nelielu dažu dienu ceļojumu, lai aprakstītu to, kāda tad pašlaik ir situācija ar pasaules vai vismaz Eiropas apskatīšanu. Tiem, kam slinkums lasīt tālāk, varu jau tagad pateikt priekšā, ka situācija ir nestabila un neprognozējama. Dažu nedēļu laikā šķietami drošākā vieta var kļūt par vienu no riskantākajām. Tieši par to arī šoreiz stāsts – kā es neaizbraucu uz Horvātiju. Neko vairāk par galamērķu apskati tīmekļvietnēs, biļešu un viesnīcu rezervēšanu man paveikt neizdevās.
Bet nu par visu no sākuma...
Neilgi pirms Līgo svētkiem mani uzrunāja "Tūrisma gida" redaktore ar jautājumu, vai vēlos kaut kur aizlidot un uzrakstīt par savu pieredzi, jo parādījusies tāda iespēja. Ja neskaita citu darbu plānošanu un iespējamās prombūtnes saskaņošanu ar kolēģu atvaļinājumiem, divreiz nebija jāvaicā, vai gribu to darīt. Kā galamērķi izvēlējos Horvātiju.
To darīju vairāku apsvērumu dēļ. Iespēja saplānot braucienu tā, lai darbu varētu salāgot ar atpūtu. Ideālais variants – garā nedēļas nogale. Gribēju braukt uz vietu, kur varu priecāties par dabu un "vienītī" visu apskatīt. Un pats galvenais apsvērums – lai valsts nav iekļauta riska valstu sarakstā Covid-19 dēļ. Ne es gribēju divas nedēļas pavadīt pašizolācijā pēc atgriešanās, ne apdraudēt sevi un citus. Tā kā Horvātija bija izcilniece saslimstības rādītājos, 17. jūnijā nolēmu doties turp.
17. jūnijā Horvātijā saslimstības rādītāji bija zemāki nekā Latvijā. "Lidot turp būs drošāk nekā doties uz darbu Latvijā," pie sevis toreiz spriedu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
