Rīgas Sv. Trijādības-Sergija sieviešu klosteris (arī Trīsvienības klosteris) ir viens no objektiem, ko redzēs ikviens garo distanču maršruta "Mežtaka" gājējs pirmās dienas posmā Rīga – Baltezers. Tas ir jauns pārgājienu maršruts, kas popularizē Latvijas un Igaunijas mežu daudzveidību un vilina iedzīvotājus doties pārgājienos. Vienlaikus šis nav tikai stāsts par mežu, bet gan arī par dzīvi takas malā. Pirmais stāsts ir par māsu Melāniju un dzīvi klosterī.
Māsa Melānija mūs sagaida pie vārtiem un, sirsnīgi smaidīdama, aicina pagalmā. Rodas sajūta, ka esam nonākuši klusā lauku sētā ar augļu kokiem un iekoptiem dārziņiem, kuru apsaimniekošana, kā izrādās, ir klostera māsu pārziņā. No dārzeņiem vislabāk te augot gurķi, saka māsa Melānija, piebilstot, ka dobēs tiekot audzētas arī skābenes, jo klosterī ir kāda interesanta tradīcija – ik svētdienu celt galdā skābeņu zupu. Pagalmu un dārzus apjož rūpīgi atjaunotas klostera ēkas un nama baznīca, sniedzot iespēju atgriezties vairāk nekā 100 gadus senā pagātnē.
Māsa Melānija mūs ved uz līdzās klosterim esošo Svētās Trijādības katedrāli, kura pēc piecu gadu celtniecības pabeigta 1907. gadā. Acis un sajūsmu piesaista kokgrebuma apzeltītais ikonostass, kurš ir veidots neokrievu stilā. Sākotnēji tas atradās Liepājas Sv. Nikolaja Jūras katedrālē (dāvinājis imperators Nikolajs II). 1939. gadā ikonostasu atveda no Liepājas un uzstādīja Rīgas Kristus piedzimšanas katedrālē, bet 1960. gadu sākumā to pārveda uz šejieni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
