Kur doties?
Vispirms ir jāapzinās, kādu teritoriju plānots apmeklēt, – pietiekami izsmeļošu informāciju par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām var iegūt DAP mājaslapā, kā arī mobilajā lietotnē "Dabas tūrisms", bet LVM tūrisma vietas atrodamas "mammadabakarte.lv" vai "LVM GEO Mobile" lietotnē.
Latvijā ir četri nacionālie parki – Slīteres, Ķemeru, Gaujas un Rāznas, viens biosfēras rezervāts – Ziemeļvidzemes, 42 dabas parki – piemēram, dabas parks "Piejūra", Abavas senlejas dabas parks, dabas parks "Ogres ieleja", "Daugavas loki". Ir noteikti arī deviņi aizsargājamo ainavu apvidi, piemēram, Veclaicene, Ziemeļgauja, Augšdaugava. Ir arī 261 dabas liegums – šajās teritorijās ir ierobežots pieļaujamais pārgājiena grupas lielums, kas parasti ir līdz 30–50 cilvēkiem, bet precīzāk jāskatās katra dabas lieguma aizsardzības plānā – ja tāda nav, parasti grupām līdz 50 personām nav nepieciešama īpaša DAP atļauja. Savukārt LVM uztur vairāk nekā 300 bezmaksas tūrisma vietu, kurās ir pieejama atpūtai nepieciešamā infrastruktūra, tādējādi nodrošinot patīkamu atpūtu.
Kā sagatavoties, plānojot atpūtu dabā?
Ceļotāja un bloga "Solveigaspiedzīvojumi.lv" autore Solveiga Kaļva teica tā: "Man šķiet, ka galvenais ir būt gatavam piedzīvojumiem un neparedzamajam. Var jau censties sagatavoties visam – gan saulei, gan lietum un kam tikai vēl ne, bet reāli visam tāpat nekad nebūsi gatavs. Tāpēc, protams, lai gan ir svarīgi somā atcerēties ielikt visu nepieciešamo un izvēlēties ceļam piemērotus apavus un apģērbu, tomēr vissvarīgākais ir uz piedzīvojumiem kārs noskaņojums, lai pat visnejēdzīgākie Mērfija likumi nevar sabojāt prieku par ceļojumu vai pārgājienu. Vēl – no dabas nav jābaidās, bet daba ir jāciena."
Savukārt fotogrāfs un ceļotājs Māris Pilāts skaidro, ka sagatavošanās atkarīga no tā, uz kurieni dodies un uz cik ilgu laiku, kā arī – cik sarežģīts būs pārgājiens un kādi būs laikapstākļi. "Pat Latvijas apstākļos "došanās dabā" ir diezgan plašs jēdziens. Piemēram, pastaiga pa Ķemeru purva laipu un līdzīgiem dabas objektiem ar labu infrastruktūru atšķiras no vienas dienas pastaigas, teiksim, gar Amatas upi vai dienas pastaigas gar jūru. Tāpēc teikšu tā – būtiskākais ir saprast, kāda veida pastaigu dabā vēlies. Pēcāk saprast, kas šādai pastaigai nepieciešams no ekipējuma, ņemot vērā gadalaiku un laika apstākļus, kā arī vietas ģeogrāfiskos apstākļus. To, cik nopietnu dienas pastaigu dabā izvēlēties, noteiks katra cilvēka fiziskā sagatavotība vai vēlme sevi pārbaudīt. Man pašam ir bijuši dienas pārgājieni no viena kilometra līdz pat 60 kilometriem," teic Pilāts.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv