Mākslinieka Jurija Cupera 4000 kilometru garais velobrauciens no Rīgas uz Romu

Jurijs ir gatavs ilgi un aizrautīgi runāt par šo neaizmirstamo ceļojumu, te iedziļinoties vissīkākajās detaļās, te ļaujoties liriskām atkāpēm. Visa ceļojuma laikā viņš filmēja video emuāru, tostarp izmantojot dronu. Tagad atskatoties viņš ir pārliecināts: vajadzēja arī rakstīt dienasgrāmatu. Tad būtu izdevies saglabāt vairāk atmiņu.

Kā dzima ideja

Ideja šādā veidā nokļūt Itālijā pirmoreiz radās pirms pieciem gadiem, kad viņš pirmo reizi uzzināja par veloceļotāja Aleksandra Osipova gaitām, pēc tam arī Ruslana Verina stāstu, bet drosmi īstenot šādu ideju viņš guva tikai pēc iepazīšanās ar rakstu, kā krievu mākslinieks Kuzma Petrovs-Vodkins kopā ar draugu 1901. gadā veica ceļojumu pa Eiropu ar velosipēdiem.

Nolēmis, ka šāds piedzīvojums ļaus viņam ne tikai redzēt pasauli un satikt jaunus cilvēkus, bet arī rast iedvesmu nākotnes gleznām, Jurijs sāka meklēt sev kādu ceļabiedru.

Viņš pastāstīja visiem saviem draugiem un paziņām par saviem plāniem, taču situācija neattīstījās tālāk par vārdiem "interesanta ideja", tāpēc kādā brīdī jauneklis nolēma gatavoties ceļojumam vienatnē un sāka taupīt naudu. Atskatoties viņš atzīst, ka rīkojies nepareizi, jo galvenokārt domāja par aprīkojumu, nevis fizisko formu. "Vēlāk brauciena laikā es izjutu šīs kļūdas smagumu."

Tomēr viena lieta ir plānot un pat sākt gatavoties ceļojumam, bet cita – spert pirmo soli. "Tas ir visgrūtākais, it īpaši, ja esi viens. Trīs dienas pirms izbraukšanas es pēdējo reizi nolēmu izmēģināt veiksmi un tomēr atrast partneri. Caur draugu draugiem sazinājos ar Volodju, kurš izteica interesi pievienoties. Godīgi sakot, es devos viņu satikt bez jebkādām cerībām, vairāk ķeksītim, lai sev varētu teikt, ka darīju visu, ko varēju. Bet, par pārsteigumu, Volodja, uzzinājis vairāk par ideju, nekavējoties piekrita. Viņš tikai lūdza dot viņam pusotru mēnesi laika, lai nokārtotu nepieciešamās formalitātes darbā un iegādātos aprīkojumu, tostarp velosipēdu."

Kā vēlāk izrādījās, fiziski Volodja bija daudz labāk sagatavots: vēl pirms brauciena viņš divus gadus apmeklēja sporta zāli, trenēja kājas, lai izturētu garus pārgājienus ar restaurētāju grupu. Jurijam nebija lielas fiziskās slodzes pieredzes. Viņš atminas, ka burtiski dienu pirms izbraukšanas viņa vecāki ieteica ceļojumu atlikt līdz 2020. gadam, lai ietaupītu vairāk naudas. "Bet es baidījos izdegt. Baidījos, ka pasaulē kaut kas var notikt un es nepaspēšu. Intuīcija man nelika vilties, jo dažus mēnešus pēc atgriešanās robežas tika slēgtas."