Kad pieteikts garāks atvaļinājums, laiks ļauj doties maķenīt tālākā braucienā – izpētīt Igaunijas ziemeļu pusi. Noteikti vērts izstaigāt Viru purva taku un aizbraukt līdz Narvai, bet ko pa ceļam? Lūk, pāris pieturas vietas, par kuru apmeklējumu varu pateikties "Visit Estonia" uzaicinājumam.
Safari džipā pa degslānekļa raktuvēm un pastaiga pazemē
Titulbildē redzams ekskavatora kauss, kurā es – 1,71 metrus gara dāma – esmu nostājusies pilnā augumā. Un tas ir tikai kauss! Pats ekskavators svēris 4000 tonnas, rakšanas rādiuss bijis 65 metri, bet tā apkalpes komandā visu diennakti strādājuši deviņi cilvēki – viens šoferis un astoņi remontētāji. Gids stāsta, ka redzējis to savām acīm, ekskavators bijis kārtīgi norūsējis, bet tik liels kā piecstāvu māja! Laipni lūgti Kohtlas raktuvju parkā!
Kad raktuves aktīvi darbojās, mākslīgi radītie nogruvumi bijuši tik spēcīgi, ka nācies zvanīt uz Tartu, kur reģistrē zemestrīces, lai pavēstītu, ka par šiem grūdieniem nav jāuztraucas. Veseli trīs ciemati tika pārcelti kaut kur tālāk no nemitīgās zemes rībēšanas, un vēl 2011. gadā apkārtējie juta šādas zemestrīces.
Dziļākā vieta karjerā ir 22 metri – pie laipas var redzēt, kā iztek avotiņš. Gids stāsta, ka sekundē tur iztek pustonna ūdens, turklāt ziemā tā ir siltākā vieta, kur nekad nav ledus, bet vasarā tā ir visvēsākā. Tieši tādēļ ar mašīnām tiek atvestas pārvietojamās pirtiņas, atliek pēc karsēšanās tikai nokāpt lejā un mesties ūdenī. Arī makšķernieki iecienījuši šos karjerus, jo ķeras gan asari, gan līdakas.
Saules gaismā kanāli zaigo zaļganā krāsā, tur droši var peldēties, braukt ar laivām un SUP dēļiem. Tie, kas no ūdens baidās, var izstaigāt pārgājienu takas, orientēties, braukt ar velosipēdiem. Ekskursijas laikā piestājam arī pie sudrabainas caurules, kurā atrodas konveijers. Pa to joprojām tiek transportēts degakmens – 700 tonnas brūnā zelta stundā. Kripatiņa degakmens esot atrodama kolas dzērienā, kā arī "Samsung" telefonu ekrānos. No šī ieža iegūst arī degvielu, ko kara laikā bija iecienījuši vāciešu zemūdenēs, jo virs ūdens neparādījās degvielas pēdas un tādējādi no ūdens virsmas nevarēja noteikt, kur ir zemūdene.
Pēc nojumē ieturētas maltītes, ko mums atveda armijas termosos (skābeņu zupa, pīrādziņi ar gaļu un ogu maize), dodamies uz raktuvju muzeju. Interaktīvos ekrānos var iepazīties ar raktuvju vēsturi, degakmens pielietojumu, turklāt tas viss arī skaidrā latviešu valodā! Un tad gids aicina doties pazemē – galvā lieku koši dzeltenu ķiveri, velku biezu jaku, kas dažādos izmēros sakarinātas pirms ieejas pazemes raktuvēs.
"Kiviõli" piedzīvojumu parks
Sakas muiža, klints un zilie māli
Augstākais ūdenskritums visā Baltijā
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
