Muižas komplekss meklējams aizsargājamo ainavu apvidū "Veclaicene", kas ir arī "Natura 2000" teritorija, un tās tuvumā atrodas dabas liegums "Avotu mežs", kā arī aizsardzības statusā esošā Ziemeru ozolu aleja. Tāpat būtiski pieminēt, ka muiža atrodas 12 kilometru attālumā no Alūksnes, kas pēdējos gados piesaista arvien vairāk ceļotājus.
Kā stāsta muižas saimnieces meita Egija Silāre, šobrīd muiža pamazām kļūst par kultūras rezidenci ar īpašu gaisotni, radošuma un iedvesmas vietu, kurā nesteidzīgi ļauties mūzikas, mākslas, teātra baudījumam un sapņiem, atbrīvojoties no ikdienas steigas, pilsētas kņadas un rūpēm. Muižā iespējams viesiem atgriezties pagātnē, pielaikojot arī cepures un tērpus muižas salonā. Savukārt nesteidzīgie var baudīt kafiju un desertu kafejnīcā, kā arī pārlaist nakti kādā no diviem šajā gadā atklātajiem muižas numuriņiem. Bet kāds ir šīs muižas stāsts? Par to turpinājumā!
Ziemeru muiža hronikā minēta jau 1550. gadā, kad tās īpašnieks Johans Felbergs par 100 dālderiem pārdevis savu muižu svainim, brīvzemniekam Albertam Zeimeram (Albreht Seimer).1631. gadā zviedru valdība atdeva muižu Kristoferam Langenbergam, bet poļu laikos tās īpašnieks bija Rodgers Ārens. Polijas karalis muižu tālāk atdeva Jānim Cernovskim, kas to savukārt pārdeva Vazinskim. 1660. gadā Zviedrijas karalis muižu piešķīris valsts padomniekam Ēmundam Grīpenhīlam, kurš to pārdeva kapteinim Johanam Brantam. Branta dzimtas īpašumā muiža palika līdz 19. gadsimta sākumam, pastāstīja Silāre.
Lielā Ziemeļu kara gados visas muižas ēkas nodedzinātas pēc sērgas (1710.–1711. gada mēris), bet pēc tam muižas ēkas pakāpeniski celtas un pārbūvētas no jauna.
1804. gadā muižu nopirka Johans Gotlībs fon Volfs un tā bija dzimtas īpašumā līdz Latvijas agrārai reformai. Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Ziemeru muižā izvietota Latvijas robežapsardzības daļa, bet 1935. gadā to iegādājās Zemes bankas direktors Teodors Plūme. Viņš muižu uzdāvināja meitai Elvīrai Plūmei (Felsbergai) uz kāzām.
Padomju laikā muižas kungu namā bija Ziemeru ciema izpildkomiteja, bibliotēka, klubs, pienotava, kolhoza "Vaidava" kantoris, mežniecība un dzīvokļi. Deviņdesmitajos gados Felsbergi atjaunoja īpašuma tiesības, bet 2003. gadā muižas kungu māju un ūdenstorni nopirka Dita Balčus ar ģimeni.
Gar Ziemeru muižu ved senais Pleskavas ceļš – galvenā maģistrāle uz Pēterpili, pa kuru noteikti ne vienu reizi vien devies arī Pēteris I, kā arī mācītāja Ernesta Glika slavenā audžumeita Marta Skavronska, nākamā Krievijas cariene Katrīna I, stāsta Silāre. Tiek pieņemts, ka 1750. gadā klasicisma ar baroka elementiem stilā uzceltā kungu dzīvojamā māja ir tā pati, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Saglabājušās arī krusta velves, kamīns, ozolkoka kāpnes, vairākas ozolkoka divviru durvis un vārdos neaprakstāmā gaisotne.
Ļoti liels izrāviens muižas dzīvē bija pērn pabeigtie jumta atjaunošanas darbi. Lai gan nepietika līdzekļi visa jumta sakārtošanai, tika novērsti lielākie bojājumi jumta segumā un konstrukcijās, kā arī uzstādīta notekūdens sistēma, stāsta saimnieki.
Tuvākajā laikā iecerēts atjaunot arī otrā stāva ēdamzāles un deju zāles vēsturisko plānojumu, sakārtot zāles griestus, lai muižā varētu izveidot arī teātri. Saimnieki plāno turpināt iesāktos mākslinieciski izglītojošos un muzikālos projektus, kā arī apmeklētāju uzņemšanu.
Plašāka informācija par nakšņošanas iespējām un pašu muižu meklē te.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
