Jūrmalā ir neskaitāmi daudz dārzu. Oksana stāsta, ka regulāri mēdz piestāt pie kāda no kaimiņu pagalmiem – tur vienmēr esot ļoti skaisti, sakopti un tā vien gribas pajautāt, kā saimnieki panākuši to vai ko citu. "Bet viņu nekad nav mājās!"
Oksana savu lolojumu sauc par zemeņu dārzu. "Šī ir vecās apbūves teritorija – 1938. gadā te dalīja zemes gabaliņus, iedzīvotāji cēla mājas vai iekopa dārziņus. Mūsu dārza vietā savulaik saimnieki audzēja zemenes, veda tās tirgot gan uz Sloku, gan arī uz Rīgu. Man šķiet, tieši tādēļ mums te viss tik lieliski aug – laba, auglīga zeme."
Šī dārza vēsture sākusies pirms teju desmit gadiem, kad Romanovu ģimene nopirka divus zemes gabalus un apvienoja tos. Vispirms tika uzcelta māja, bet pēc tam – pirms septiņiem gadiem – nolēma iekopt arī dārzu. "Protams, pašiem mums tik skaisti nebūtu izdevies, tādēļ pieaicinājām ainavu arhitektu, kurš uzzīmēja sākotnējo plānu," stāsta Oksana. "Speciālistam vienmēr ir plašāks skatījums: viņš izpēta apkaimi, ņem vērā mājas fasādi un pat to, kādi te ir ceļi. Tā, piemēram, viņa mums ieteica veidot tūju dzīvžogu – lai norobežotos no ceļa putekļiem. Šobrīd tie paši koki, kas pirms septiņiem gadiem bija nelieli, apmēram 140 centimetrus augsti krūmiņi, tagad jau ir pārauguši cilvēkus." Un pilnīgi noteikti būtu vēl augstāki, ja vien saimnieki tos ik gadu neapcirptu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
