Kājām apkārt Latvijai: Agneses Kalniņas stāsts

Agnese stāsta, ka 8. maijā viņa bija plānojusi doties uz Ungāriju, realizējot savu projektu "No viena gala līdz otram" (stāstu par šo ideju var lasīt te), tādējādi savā noieto valstu sarakstā iekļaujot arī šo valsti. Kad pasauli pārņēma Covid-19, plāni par garo pārgājienu šajā zemē pačabēja. Tomēr pandēmija iedragāja Agnesi vēl smagāk – pajuka ne vien ceļojumu plāni, bet Agnese, kura iepriekš strādāja tūrisma nozarē, palika bez darba. Juku laikā un ne visai patīkamajā atmosfērā, kas pavadīja Agnesi, viņa nolēma darīt to, ko viņa prot vislabāk – doties ceļā, šoreiz apejot Latviju.

"Es neesmu vairs nekāda jaunkundze. Man ir 44 gadi, divi lieli bērni. Es eju apkārt Latvijai. Un es to izdaru! Es gribu iedrošināt cilvēkus nebaidīties no lietām un dažreiz izdarīt kaut ko pilnīgi traku. Atmiņas, sajūtas un emocijas ir tas, no kā mēs pēc tam dzīvosim. Varbūt nav jāiet apkārt Latvijai, bet laiku pa laikam vajag izrauties no ikdienas. Es iesaku to izmēģināt ikvienam," ierosina ceļotāja.

Agnese teic, ļoti liela gatavošanās šim pārgājienam viņai nebija nepieciešama – galu galā viņai ir pieredze šajā jomā. Atlika vien somās sakraut vajadzīgo ekipējumu un doties ceļā.

Kopā viss piedzīvojums ilga 84 dienas. Tiesa, Agnese būtu apgājusi apkārt Latvijai krietni ātrāk, taču pa vidu notika kas pavisam neplānots, kas būtiski nobremzēja un gandrīz izjauca Agneses ieceres. Agnese bija nogājusi 1098 kilometrus un nokļuvusi Ezerē, kur nakšņoja pie draudzenes. Nakts vidū, dodoties uz pirmo stāvu, Agnese nokrita lejup pa trepēm, atjēdzoties uz grīdas. Galīgi stīva un ar briesmīgām sāpēm viņa nogaidījusi rītu, bet, uzlecot saulei, tika izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība. "Pie visas šīs situācijas es noteikti tiku sveikā diezgan viegli, bet man bija salauzti četri muguras skriemeļu šķērsizaugumi. Dobeles slimnīcā pavadīju četras dienas. Tikai trešajā dienā es sapratu, ka šis viss uz kaut kādu laiku ievilksies – tas nebūs tā, ka es mazliet atpūtīšos un došos tālāk."