Iepazīstam Ērgļu novadu: ko tur apskatīt un izbaudīt

Uzsākot ekskursiju pa Ērgļiem, jādodas aplūkot Ogres upes senleju – tā priecē ar strūklaku, skaisto skatu pār dambi, kā arī blakus esošo un teiksmām apvīto Skanstes pilskalnu.

Ja vēlies apskatīt Livonijas laika liecinieku, jādodas uz Ērgļu viduslaiku pilsdrupu parku. Vecais pilskalns rakstos minēts jau 1341. gadā, bet pils celtniecību uzsāka bruņinieki Tīzenhauzeni, pili pabeidzot 1397. gadā. Vēstures notikumu līkločos no varenās pils gan palikušas vairs tikai drupas, bet parka teritoriju var izstaigāt pa lielākām un mazākām taciņām, baudot dižo koku burvību, kā arī priecājoties par ainavām, kas paveras no pilskalna. Ērgļu pilskalnā uzstādīta arī lapene, kuras griesti apgleznoti ar vēsturiskām ainām, bet jumta kori rotā vēja rādītājs ērgļa veidolā. Turpat pilskalnā uzstādītas skulptūras "Ērgļu sargsuņi", kas ir kādreizējo pils saimnieku Tīzenhauzenu dzimtas dārgumu sargātāji. Leģenda vēsta, ka dārgumi joprojām atrodas pils pazemē, kur tos sargā divi dzelzīs kalti suņi.

Vērts paviesoties podnieku nama darbnīcā "Ķenguru" mājās. Tur mālu meistars ikvienu iepazīstinās ar virpošanu uz podnieka virpas. Iespējama trauku apgleznošana, rotu darināšana, gleznošana dabā, dūcekļu un bungu būvēšana, kā arī dažādu mūzikas instrumentu spēlēšana pie ugunskura. Iepriekšēja pieteikšanās, zvanot pa tālruni +371 29188891.

Vēl viena interesanta vieta Ērgļos – aušanas darbnīca SIA "Mailīšu Fabrika". Darbnīcas vienojošā ideja ir "Saaudums" (stelles-audums-tautas dziesma). Šeit apskatāmas un izmēģināmas visu tipu ar rokām darbināmas stelles, ar kādām Latvijas teritorijā austs no 10.– 21. gadsimta, sākot no vertikālajiem aužamajiem stāviem līdz programmējamajām stellēm, ieskaitot, trizuļu, sviru, velkamo ierīci, dažādas jostu un uz galda liekamās stelles, kā arī Latvijā izgudrotās un patentētās divu veidu Viļumsona stelles. Apmeklējot darbnīcu, ikviens aicināts iepazīties ar audumu ražošanu un dažādo tehnoloģiju. Iepriekšēja pieteikšanās, zvanot pa tālruni +371 28622820.

Turpat iespējams arī izklaidēties atrakciju parkā "Braku takas". Velniņu tilts, Purva bridējs, Ieviņas šūpoles vai Pindacīša nošļūciens. Jautrības netrūks! Kontaktinformācija: +371 29429125.

Sekojot norādēm caur Braku meža joslu nonāksiet pie īpatnējs dabas veidojuma – apaļas bedres ar ieslīpu malu ziemeļrietumu daļā. Tas ir Braku krāteris. Ir divas teorijas par tā izcelsmi. Pirmā teorija – tas varētu būt radies tāpat kā visi citi Braku apkaimes pauguri un gravas, proti, ledus laikmetā, savukārt otrā teorija ir saistīta ar meteorītu, stāsta Ērgļu tūrisma pārstāvji. Ģeoloģiskie pārbaudījumi vēl nav veikti, tāpēc katrs var ļauties fantāzijas lidojumam – šī krāterveida bedre radusies kvartāra ledāju kušanas rezultātā vai tai ir kosmiska izcelsme.

Ziestu (Sestu) kalnā, kas ir 217 metrus augsts, iespējams ieraudzīt UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļauto Strūves meridiāna loka punktu, kuru ģeodēzists Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve izmantoja kā vienu no meridiāna loka uzmērīšanas triangulācijas galvenajiem punktiem.

Strūves ģeodēziskais loks ir unikāls 19. gadsimta objekts astronomijas un ģeodēzijas zinātnes attīstībā, kas ne tikai atkārtoti apstiprināja Ņūtona hipotēzi, ka mūsu planēta ir saplacināta no poliem, bet arī sniedza novērojumus zemeslodes izmēru noteikšanai līdz satelītu ēras sākumam 20. gadsimtā.

Sausnējas (tās senākais nosaukums Sausene) centrā, vecajā muižas mājā atrodas Sausnējas pagasta vēstures muzejs "Līdumi", kur, iepazīstot pagasta vēsturi, var ielūkoties gan rakstnieka un pedagoga Valda jeb Voldemāra Zālīša (1865–1934), grāmatas "Staburaga bērni" autora, piemiņas istabā, gan muzeja telpās izvietoti seni sadzīves priekšmeti un pūšamo instrumentu kolekcija. Taču tāpat muzejā "Līdumi" ierīkota arī Strūves piemiņas monētas "Sestukalns" kaltuve un interaktīvais stends "Strūves ģeodēziskais loks", kurā var uzzināt interesantus faktus par šo UNESCO sarakstā esošo zemeslodes mērījuma procesu.

Īpaši romantisku noskaņu var sajust Jumurdas muižā, kas divus gadsimtus bijusi Tīzenhauzenu dzimtas īpašums, bet 19. gadsimta otrajā pusē Jumurdas muiža nonāca Tranzē dzimtas īpašumā.

Muižas parkā, kas veidots 18. un 19. gadsimta mijā, meklējami diži ozoli, kā arī netālu atrodas Jumurdas ezers, kura ūdens spogulī atspīd viss apkārtnes krāšņums. Ezers stiepjas 177 hektāru platībā, kā arī tajā atrodamas vairākas salas, kas labi saskatāmas no krasta.

Protams, gana interesanta muižas parka sastāvdaļa ir arī ūdenstornis, kurā iespējams uzkāpt un pavērot brīnišķīgo rudens ainavu no augšas. Plašāk lasi šeit.

Arī brāļu Jurjānu memoriālais muzejs "Meņģeļi" pavisam noteikti ir apskates vērts. Bez steigas iespējams izstaigāt sētu, aplūkot dzīvojamo māju, klēti, stalli un pirtiņu, taciņas, kur bērnībā skraidījuši vēlākie mūziķi, komponisti un mežradznieki – brāļi Jurjāni.

Vērts ieaust dzīparu apmeklētāju kopējā grīdas celiņā, iemēģināt ieskandināt metāla pūšamos instrumentus un izbaudīt Jurjānu radīto klasiskās mūzikas skanējumu.

Pēc apkārtnes izpētīšanas iespējams doties kalnā un apsēsties pie 1998. gada Dziesmu un deju simbola – Gaismas riteņa. Lejā būs redzamas mājas un skaistais Pulgošņa ezers.

Virzienā Rīga – Ērgļi, kas jau atrodas novada teritorijā, proti, Kaķaragā, var pamanīt uzrakstu "Velna klēpis", kas norāda virzienu, kur meklēt dabas objektu uz Nāružas upītes. Dažs uzmanīgs braucējs jau Ogres novadā būs pamanījis uzrakstu ar līdzīgu norādi, bet galamērķis ir viens, informē Ērgļu tūrisma pārstāvji.

Nāruža ir neliela upīte, kuras gultne ir pilna ar lieliem, zaļu sūnu apaugušiem akmeņiem, kas varētu būt saripojuši upītē no abām gravas pusēm. Akmeņainā upītes gultne – Velna klēpis – ir ap 100 metrus gara, ap 30 metrus plata, turklāt ar 4–5 metru stāvo nogāžu kritumu.

Vasarās ūdens tek akmeņiem pa apakšu, bet pavasaros virs akmeņiem griežas baltas putas. Rudenī Nāružas krasti rotājas saules zeltītajā lapu klājumā, bet ziemā ūdens burbuļo zem ledus plāksnēm.

Tālāk upītes krasti pamazām atkāpjas un akmeņu paliek mazāk, lai gan kopumā upīte ir visai akmeņaina aptuveni kilometra garumā. Plašāk lasi te.

Akmeņupītes jeb Veģerupītes ūdenskritums ir dabas objekts, kam 2000. gadā piešķirts statuss –ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis. Akmeņupīte ir Ogres labā krasta pieteka, tai ir liels relatīvais kritums – 70 metrus garā posmā tā nokrīt apmēram 10 metrus.

Upītes gultne pilna lieliem apsūnojošiem akmeņiem ar bagātīgu sūnu floru. Ejot uz Akmeņupīti pa Ogres upes stāvo krastu, paveras aizraujoši skati uz Brāžu krācēm un upes ieleju.

Akmeņupītes ūdenskritums ir iekļauts Valsts aizsargājamo dabas objektu sarakstā. Tas nozīmē, ka cilvēki, kas apmeklē šo vietu, ir aicināti izturēties pret dabu un tās pieminekļiem ļoti saudzīgi. Plašāk lasi te.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.