Dārzā uzplaukst draudzība. Stāsts par diviem kaimiņiem Ogrē

Pēteris un Gunta Āboliņi, kā arī Judīte Grīna un Armands Guļāns dzīvo blakus. Abu īpašumos viss ir tik gaumīgi un ainaviski sastādīts, ka rodas sajūta – esmu vienā lielā dārzā. Arī paši māju saimnieki teic, ka žogs šeit ir tikai suņa dēļ, lai tas nebizotu vienā vai otrā dārzā. Tieši žogs ir tā vieta, kur abas ģimenes visbiežāk satiekas, pārmij kādu vārdu un plāno augu izvietojumu, lai nav tā, ka viens augs nomāc kaimiņa stādītos augus. Kā stāsta ģimenes, pagaidām konflikti abu starpā nav bijuši, un viņi cer, ka arī nebūs, jo ar kaimiņiem ir paveicies. Labākus kaimiņus būtu grūti iedomāties.

Judīte stāsta, ka nereti ir lasīti šausmu stāsti par kaimiņiem, bet tas noteikti nav par šo gadījumu. Viņi priecājas gan par āboliem, kas pārkārušies pāri sētai un krīt iekšā dārzā, radot ābolu paklāju, gan arī par kaimiņu skaistajām rozēm, kas diemžēl pašu dārzā negrib augt. "Stādot es apskatos, kas sastādīts kaimiņam," saka Judīte, bet Pēteris viņu papildina: "Es atkal šausminos, ka Judītes dārzā būs ēna no maniem kokiem!" Savukārt Judīte uz to atbild, sakot – tas ir tikai labi, jo varēs sastādīt rododendrus! Tā viņa arī pavasarī izglābusi Āboliņu ģimenes sniega piku, kuru Pēteris gribējis likvidēt, jo dārzā vairs nav bijis vietas. "Es viņam teicu, lai ieliek "Facebook" forumos, jo tur visu pērk! Tad es padomāju, ka manā dārza pusē tāds caurums pie žoga, palūdzu, lai Pēteris tur iestāda sniega piku. Tagad mums ir kupena!" Tāpat arī bijis ar filadelfu jeb jasmīnu, kurš no Āboliņu ģimenes dārza aizceļoja pie kaimiņiem, jo viņu dārzā tas nīkuļojis. Kā atminas Judīte, toreiz sanāca neliels misēklis, jo viņa aizmirsa vīram pateikt, ka Pēteris ar ķerru stums iekšā pa vārtiņiem jasmīnu. Tā Pēteris spēries iekšā ar lielo jasmīnu un Armandam bijis pārsteigums – tas kaimiņš taču ir sajaucis vārtiņus... Savukārt Gunta atminas vienu reizi, kad Judīte viņu brīdinājusi, lai met to augu steigšus ārā no rokām, jo viņa bija nogriezusi un paņēmusi indīgo diktamni. "Bet tik skaista, kad zied!" tā Gunta. Ģimenes savā starpā padalās ne tikai ar augiem, bet arī ar izloloto ražu, jo, kā saka Gunta: kurš tad tos kabačus spēs apēst! Savukārt Judīte viņiem iedod kādas meža veltes, piemēram, pašas salasītās sēnes.

Runājot par to, kas vislabāk patīk otra kaimiņa dārzā, Pēteris saka – gludmalu kārkls, jo īpaši skaists tas ir pavasarī, kad maina krāsas, savukārt Judīte uzteic Pētera skaisto parūkkoku un Kanādas konikas, kas izskatās kā rūķu cepures.

Abi dārzi viens otru papildina, bet katram ir savs stāsts par to, kā tas tapis, kas saimniekiem ir īpaši mīļš un sirdij tuvs. Zemāk vari iepazīties gan ar Judītes un Armanda dārzu, gan Āboliņu ģimenes dārzu, kur ieguldīta neizmērojama mīlestība un darbs.