11 mēneši skaistuma, korupcijas un nervus kutinošu situāciju Centrālāzijā

Agate stāsta, ka bērnībā ar vecākiem ceļojusi ar tūrisma firmām, savukārt Edgars bērnībā apceļojis Baltijas valstis, bet pēc pilngadības sasniegšanas paviesojies arī citās Eiropas valstīs. Kad abi satikušies, sapratuši – šī ir kopīga kaislība. Kopā apskatītas tuvākas un tālākas zemes, bet ceļojumi pakāpeniski kļuvuši arvien garāki un garāki. No sākuma tās bijušas 10 dienas, vēlāk 20, 30, 40... Tad radusies ideja, ka vajadzētu uzbūvēt busiņu un doties kaut kur tālāk. Vārds pa vārdam, viens mazs darbiņš pēc otra – un tā izkristalizējies reāls plāns par 11 mēnešus ilgu ceļojumu ar busiņu pa Centrālāziju.

No sākuma pāris bija plānojis ar busiņu doties uz Taizemi, tomēr abi atskārtuši – birokrātijas dēļ tas nebūs tik viegli izdarāms –, tāpēc plānojuši aizceļot līdz Indijai. Arī tas beigās izvērties par gana sarežģītu uzdevumu, tāpēc nolēmuši, ka ceļojuma mērķis būs izbraukt Pamira lielceļu. Pēc gada gatavošanās – Edgaram savedot kārtībā spēkratu, bet Agatei ievācot visu nepieciešamo informāciju – pāris bija gatavs doties ceļā.

11 mēnešos pievarēts šāds maršruts: Lietuva–Polija–Slovākija–Ungārija–Rumānija–Bulgārija–Grieķija–Turcija–Gruzija–Azerbaidžana–Kazahstāna–Uzbekistāna–Kazahstāna–Kirgizstāna–Tadžikistāna–Uzbekistāna–Kazahstāna–Krievija–Ukraina–Polija–Lietuva un mājas.

"Viens no lielākajiem pārbaudījumiem bija saņemties tam. Bija daudz šaubu, bet es uzskatu, ka mēs vairāk vai mazāk izvērtējām visus riskus, kas pastāvēja, un centāmies tos minimizēt. Tomēr tāpat bija skaidrs – šis būs riskants pasākums. Kaut vai tāpēc, ka mēs pametam iestaigāto taciņu, atstājam caurumus CV, pārdodam mašīnu. Tā bija cīņa pašam ar sevi – saņemties un to izdarīt," teic Agate.