Septiņi vareni dabas brīnumi, kurus dzīves laikā vērts apciemot

Šis ir dabas brīnums, kas noteikti spēj sajūsmināt ikvienu, kuram zilo ūdeņu un zemūdens pasaule ir īpaši mīļa. Lūk, lielākā koraļļu rifu sistēma pasaulē – Lielais Barjerrifs.

Diženais koraļļu rifs piegūlies pie Austrālijas krastiem. Tā ir unikāla sistēma, kas sastāv no teju trīs tūkstošiem individuāliem rifiem un 900 salām. Rifs sniedzas 2300 kilometru garumā un pavisam noteikti pārsteidz ar savu varenību.

Jūrā ap koraļļiem dzīvo arī bagātīgs zivju klāsts. Kā skaidrots "Culture trip", tur iespējams sastapt aptuveni 10 procentus no pasaules ūdeņos sastopamajām zivīm. Tāpēc ne velti peldes un snorkelēšana zilajos ūdeņos ar iespaidīgiem skatiem ir īpaši iecienītas. Izklausās pārāk vilinoši, ne tā?

Diemžēl arī līdzīgi kā citus dabas brīnumus, arī Lielo Barjerrifu ietekmē klimata pārmaiņas, kas izpaužas arī ūdens temperatūras sasilšanā un koraļļu balēšanā, tomēr, lai šis dabas "asorts" pēc iespējas labāk saglabātos, tiek daudz strādāts, meklējot risinājumus tā pasargāšanai. Plašāk lasi te.

Ūdenskritumam vārds dots, pateicoties amerikāņu pilotam un piedzīvojumu meklētājam Džimijam Eindželam, kurš visupirms to pārlidoja, bet 1937. gadā, cerot sameklēt zeltu, piezemējās kalna virsotnē. Tajā liktenīgajā reizē viņa lidmašīna iestiga. Eindželam un viņa ceļabiedriem bija nepieciešamas vairākas dienas, lai pa visnotaļ bīstamu ceļu norāptos no kalna līdz civilizācijai. Tikai pēc 18 gadiem kādam, kurš bija jau paspējis gūt slavu kā pirmais zināmais cilvēks, kas kājām sasniedzis Anhela ūdenskrituma pakāji, izdevās nokļūt līdz kalna virsotnē atstātajai lidmašīnai – tas bija latvietis Aleksandrs Laime. Par Aleksandru un Anhela ūdenskritumu plašāk lasi te.

Viktorijas ūdenskritums atrodas Āfrikas dienviddaļā uz Zambijas un Zimbabves robežas. Tas izceļas ar bagātīgajām ūdens šļakatām un apbrīnojamu skaistumu. To vislabāk var apskatīt, lidojot virs tā ar helikopteru, bet vari doties arī raftingā pa Zambezi upi.

Viena no populārākajām ūdenskrituma vietām ir tā sauktais "Velna baseins", kur cilvēki var peldēties un skatīties pāri ūdenskrituma malai, bez bailēm tikt aizrautiem līdzi straumei. To gan var darīt tikai no septembra līdz decembrim, kad upes plūsma ir salīdzinoši mierīga.

Alas izpēte tika pabeigta 2009. gadā un kopš 2014. gada tā ir brīvi pieejama tūristiem. Interesanti, ka ieeju alā tikai 1991. gadā atklāja kāds vietējais iedzīvotājs. Ieeja ir visai maza un nezinātājs to pat varētu nepamanīt, minēts "The Telegraph". Pa ieejas caurumu nereti plūstot migla, jo pazemē ir krietni vēsāks nekā ārpusē. Lai nokļūtu alā, turoties pie rokturiem un izmantojot virves, būs jāmēro 80 metri pazemē.

Taisnības labad gan jāsaka, ka "Hang Son Doong" alu tīklā atrodami 150 atsevišķi pazemes dobumi.

Tilpuma ziņā šis ir arī lielākais saldūdens ezers pasaulē. Neticami, bet apmēram 20 procenti no visas pasaules šķidrā saldūdens krājumiem atrodas Baikāla ezerā. Šis patiešām ir viens no tituliem bagātākajiem ezeriem, jo, kā izrādās, tiek uzskatīts, ka Baikāls ir arī pasaulē vecākais ezers – uz zemes tas ir jau 25 miljonus gadu. Turklāt tā ūdens ir viens no skaidrākajiem pasaules ezeru vidū. Ne velti tas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Iespaidīgi ir ne tikai ezeru raksturojošie skaitļi, bet arī pats ezers – tīrais ūdens, akmeņainās saliņas un apkārt esošie kalni nudien skatu padara divtik neatvairāmāku.

Nāves jūra, kas iegūlusies starp Izraēlu un Jordāniju, atrodas vairāk nekā 400 metrus zem jūras līmeņa, tādējādi kļūstot par zemāko atklāto vietu.

Nāves jūra iemantojusi savu nosaukumu izteikti sāļā ūdens dēļ, kas neļauj tur mitināties nevienai dzīvai radībai. Lai arī cik nežēlīgs būtu tā nosaukums, šis dabas objekts gadu no gada iemantojis ceļotāju ievērību, kas devušies šo skaisto vietu apskatīt savām acīm.

Kilimandžaro, kas meklējams Tanzānijā, ir Āfrikas augstākā virsotne. Kilimandžāro kalns patiesībā ir snaudošs vulkāns. Tā virsotne sniedzas 5895 metrus virs jūras līmeņa, padarot to par augstāko kalnu, kurš nav daļa no kalnu masīva, bet gan lepni izslējies vientuļnieks.

Kilimandžaro un tā apkārtne nudien ir skaista. 1973. gadā seši apkārtnes meži tika apvienoti un nosaukti par Kilimandžaro nacionālu parku, sargājot šīs teritotrijas unikālo vidi.

Šī ir viena no tūristu iecienītākajām pārgājienu vietām apkārtnē un ik gadu Āfrikas augstāko virsotni, uz kuru ceļā jāmēro vairākas dienas, dodas iekarot tūkstošiem ceļotāju.