Saimnieks Guntis skaidro, ka arbūzu audzēšana nav viņu pamatnodarbošanās, saimniecībā galvenokārt audzē zemenes, tomātus, cidonijas un citus augus, bet pirms dažiem gadiem nolēmuši eksperimentēt ar arbūziem. "Arbūzu audzēšana ir ekskluzīva, bet Latvijā mēs neesam vienīgie, jo Latvijā ir audzētāji, kas arbūzus audzē jau padsmit gadus," norāda saimnieks. "Nākamgad plānojam paplašināt gan arbūzu, gan zemeņu audzēšanu. Plāns mums ir, bet tad jau redzēsim, vai to pavasarī varēsim fiziski pavilkt."
Viss sācies pirms trim gadiem, kad Bubinu ģimene nolēma iesēt 15 arbūzu sēklas un 5 meloņu sēklas. Un izauga arī! Lielākais arbūzs toreiz svēra piecus kilogramus, bet melone aptuveni divarpus kilogramus. Tas ģimenei bijis kā āķis lūpā, jo raža izdevusies, un jau nākamā gada pavasarī iesējuši 200 arbūzu sēklas, kā arī melones. Meloņu audzēšana, kā stāsta saimnieks, neizdevusies, palikuši pie arbūziem. 2019. gadā no 200 stādiem palika 120 stādi, 80 vienkārši neizauga. "Pērn ap tonnu novācām, lielākais arbūzs svēra astoņus kilogramus," atminas Guntis. Šogad ģimene arbūzu audzēšanā kārtīgi atvēzējusies, jo pavasarī iesēts vairāk nekā 1000 arbūzu sēklu. Gājis visādi – sēklas bijušas cimperlīgas, kādu mēnesi nelīdušas laukā no zemes, podiņi turēti gan siltumnīcā, gan nesti siltā istabā. Kopumā izloloti 1000 stādi, vien kādi desmit izkrituši. Klāt arī arbūzu ražas laiks, kad varēs zināt, cik tad liela raža šogad izaugusi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
