Latvijas sidra ceļš: astoņas vietas, kur paviesoties, izzināt un degustēt

Pie mums sidra kultūra sāka attīstīties pirms aptuveni 20–25 gadiem, kad pēc Padomju Savienības sabrukuma, nereti tradicionālo sidra zemju, piemēram, atsevišķu Francijas reģionu un Anglijas, iedvesmoti, vietējie entuziasti saskatījuši interesantu perspektīvu vietējiem āboliem. Laikam ritot, tapuši gardi dzērieni un dzimuši veiksmes stāsti par uzņēmīgiem latviešu sidrdariem.

Šajā rudenī Latvijas lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" kopā ar vietējiem sidra darītājiem vienojās kopīgā projektā, izveidojot jaunu tūrisma produktu – Latvijas sidra ceļu. Tā mērķis ir izveidot un popularizēt sidra stāstu kā jaunu nacionālās identitātes tūrisma piedāvājumu, padarot šo atspirdzinošo ābolu dzērienu par vienu no Latvijas atpazīstamības zīmēm.

"Šogad tālu viesu bija maz, bet viens kungs no Normandijas – kas mums, sidra darītājiem, ir tāda kā sidra meka, uz kuru mēs skatāmies ar vaļā acīm, apbrīnojam un daudz ko mācāmies, – bija pie mums iemaldījies un pagaršoja mūsu sidru. Mēs ar viņu izrunājāmies un secinājām, ka mūsu stils ir atšķirīgs no tā, ko darina Normandijā. Viņš ar skaudību skatījās uz mūsu plauktiem un teica, ka viņiem nav tādas ogu bagātības. Tas man šķita ļoti mīļi – mēs, latvieši, skatāmies, ka visur ir labāk, bet citi atkal skatās uz mums un apbrīno to, kas ir mums," stāsta Sabiles sidra darītavas saimniece Baiba Circene.