Ja lielai daļai pārcelšanās uz citu dzīvesvietu ik pēc diviem mēnešiem šķistu absolūts murgs, Sabīnei un Rihardam Šorendo tas ir sapņa piepildījums. Pirms mazliet vairāk nekā gada viņi svinēja kāzas, pēc kurām sapakoja mugursomas un devās Āzijas virzienā. Abi skaidri zinājuši – nebrauks standarta kāzu ceļojumā uz Kanāriju salām, lai "paēstu, padzertu, notriektu naudu divās nedēļās un laimīgi brauktu mājās". Savu tuvāko un tālāko nākotni viņi redz ceļojošā dzīvesveidā un arī ģimenes paplašināšanās gadījumā cer izaudzināt pasaules bērnu.
Rihards un Sabīne ir lepni, ka nāk no Lielvārdes – gleznainas Vidzemes pilsētas, kurā pavadījuši tikpat kā visu savu dzīvi. Jaunieši iepazinās pirms aptuveni deviņiem gadiem, no kuriem pēdējos sešus ar pusi jau staigā roku rokā. "Apprecējāmies pagājušā gada maijā un jūnijā aizbraucām prom," teic Sabīne. Rihards uzsver, ka sākotnēji šim piedzīvojumam bija nolēmuši atvēlēt gadu gaitā iekrātos līdzekļus un nosolījušies – ceļos tik ilgi, kamēr neaptrūksies naudas. "Varbūt daudziem prātīgāk šķiet tādu naudu kaut kur ieguldīt, bet mēs ieguldījām mūsos pašos. Un, redz, ar minimāliem tēriņiem esam šādi nodzīvojuši jau gadu un pāris mēnešu."
Tāpat Rihards atklāj, ka, jau dzīvojot Lielvārdē, regulāri ceļojuši pa Latviju un Eiropu, dodoties pārgājienos un braucienos ar riteņiem, laivām, kemperiem u. c. Taču doma par pārcelšanos uz ilgāku laiku visprecīzāk izkristalizējusies pēc kopdzīves uzsākšanas Rīgā. "Pēc diviem gadiem sapratām, ka gribam no tā visa prom," stāsta Rihards. "Mēs patiešām neizbaudījām lielpilsētas dzīvi. Vairāk jutāmies tur iesprūduši."
Ilgus gadus Rihards Latvijā pavadījis tenisa trenera arodā, taču, palielinot slodzi un strādājot bez brīvdienām, nonācis pie izdegšanas sindroma sliekšņa. "Tad arī sapratām, ka ir kaut kas jāmaina, jo citādi būs vāks," teic Rihards. "Bet teniss man ir asinīs. Uzsākot ceļojumu, vēl cerējām, ka dažās valstīs varētu piestrādāt par treneri. Piemēram, ar tādu domu aizbraucām uz Vjetnamu. Taču tur vietējie spēlētāji negrib darboties ar treneri. Viņi bumbulē savā starpā. Mēneša laikā man bija viens oficiāls treniņš, un divas reizes prieka pēc uzspēlēju ar vietējiem. Plāns, kā piepelnīties, izpalika."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
