Piecas savdabīgas un vilinošas salas

Savdabīga forma, tumši pagātnes stāsti, neparasti augi, salas kapacitāte un periodiska ūdens atkāpšanās. Tie ir iemesli, kāpēc šīs salas dažādās vietās visā pasaulē ir tik īpašas.

Iekārtojies ērtāk un dodies virtuālā ceļojumā pa savdabīgajām salām!

Kopā ar vēl mazākām salām "La Castelluccia" un "La Rotonda" tās veido arhipelāgu, kuru plašāk zina kā "Les Sirenuse". Šis nosaukums cēlies no leģendas, ka salu akmeņainos veidojumus apdzīvojušas mītiskas būtnes – sirēnas, kuras ar savām saldajām dziesmām vilinājušas jūrasbraucējus bīstamās vietās. Senie nostāsti vēsta, ka viņu ķermenis līdzinājies putnam.

Gaidu gaitā sala kalpojusi dažādiem nolūkiem, kā arī bijusi vairāku saimnieku īpašumā. Tā tikusi izmantota arī kā drošības vieta, kurā vērot apkārtni no akmens skatu torņa. Taču jauns posms salas dzīvē iesākās, kad to 1922. gadā iegādājās krievu horeogrāfs Leonīds Mjasins, kurš to bija pamanījis, pirms vairākiem gadiem apmeklējot Positano.

Tika iekārtota gan sava veida deju studija senajās ēkās, gan arī celta galvenā villa, izveidotas paradīzes pludmales un labiekārtoti plašumi. Viņa sapnis bija salu pārvērst mākslas pasaulē, taču 1979. horeogrāfs nomira, tāpēc savas ieceras līdz galam viņam tā arī neizdevās realizēt. Pēc viņa nāves sala nonāca cita mākslinieka rokās, kurš līdz sava mūža beigām arī veica dažādus vietas uzlabojumus un ēku atjaunošanas darbus pēc saviem ieskatiem. Sala ar laiku bija kļuvusi populāra krievu baleta, mākslinieku un intelektuāļu aprindās.

Lasīt vairāk

Bali mēdz dēvēt par tūkstoš tempļu salu, tāpēc šādu vietu sastapšana apkārtnē nav retums. Konkrēti "Tanah Lot" templis ir celts 15. gadsimtā. Kā skaidrots ceļvedī "Indonesia Travel", "Tanah" nozīmē "zeme jūrā", perfekti atspoguļojot esošo situāciju.

Templis atrodas uz klinšainas salas piekrastē. Kas interesanti, atkarībā no plūdmaiņām, atkarīgs tas, vai templis atrodas uz klinšainas saliņas, vai arī uz to var ērti aiziet kājām. Templi apskalo bangojuši viļņi, kas triecas pret klintīm ar lielu spēku, kā arī apspīd visskaistākie saulrieti, kā runā vietējie. Iespējams, tieši tas šo vietu padara tik romantisku, ka šī vieta atzīmēta kā viena no labākajām un romantiskākajām vietām bildinājuma izteikšanai.
Lasīt vairāk

Lai arī tūristi izvēlas apskatīt šo vietu, salu vienlaicīgi var apmeklēt tikai 350 personas, skaidrots "Visit Portugal". Lai labāk iepazītu salu, ikviens tiek aicināts sekot gājēju pastaigu takām, kas aizvedīs interesentus līdz salas apbrīnojamākajām apskates vietām. Tādas, piemēram, ir dramatiskās un klinšainās alas, kas ir ievērojamos izmēros un uz salas netrūkst. Izceļama ir arī "The Fort of São João Baptista" jeb Berlengas cietoksnis, kas ir viens no nozīmīgākajiem apskates punktiem uz mazās salas. Ēkas būvniecība sākta 1651. gadā un pabeigta piecus gadus vēlāk. Cietoksnis ticis celts drošības nolūkos, palīdzot droši nosargāt salu no iebrucējiem. Tagad tas priecē ar interesanto tiltu, kas zigzagā ļauj aiziet līdz cietokšņa mūriem, kā arī tirkīzzilo ūdeni, kas izceļ ēkas aprises.

Tāpat, kā skaidro "Visit Portugal", šī ir lieliska vieta, kurā iepazīt zemūdens pasauli, jo tās daudzveidība šeit apskatāma visā krāšņumā. Piemērota peldēšanai būs mazā, taču skaistā "Carreiro do Mosteiro", kuru ieskauj iespaidīgas klintis un pasakains ūdens.

Protams, uz salas ir arī citas apskates vietas, tostarp iepriekšminētā bāka, kas allaž vilina ziņkārīgos, bet, jāteic, ka jebkura vieta šajā salā, uz kuru nāksies palūkoties, atgādinās skatu kā no pastkartītes.

Lasīt vairāk

Neapoles līcī ir trīs ļoti slavenas salas – dienvidos tā ir Aksela Muntes aprakstītā Kapri, ziemeļos – Iskija un Pročida. Tās ir iecienīti tūristu apskates objekti, tomēr pa ceļam daudzi pamet aci arī uz nelielo saliņu pašā krastā – Gaiolu. Tā sastāv no divām mazākām, klinšainām daļām, kas savienotas ar šauru tiltiņu.

Neparasto stāstu, kas ar to saistīti, dēļ mazā saliņa iemantojusi ceļotāju uzmanību, un ziņkārīgie uzdrošinās turp aizpeldēt.

Reiz šī dubultsala bijusi saistīta arī ar sauszemi, bet romiešu valdīšanas laikos tā atdalīta un ieguvusi nosaukumu "Euplea" – dieviete, kas sargājusi jūrasbraucējus. Tolaik šeit uzcelts arī templis, bet no tā nekas nav palicis pāri.

19. gadsimtā sala izmantota kā aizsardzības punkts līcī pret uzbrukumiem no jūras puses. Tad arī sala pirmo un vienīgo reizi pastāvīgi apdzīvota. Tur mitis kāds vīrs, ko dēvējuši par burvi. Viņš dzīvojis vientulīgi un pārticis no zvejnieku žēlastības dāvanām. 19. gadsimta beigās kāds itāļu politiķis tur licis uzcelt sev villu, kas uz salas slejas vēl šodien. Ēka vairākkārt mainījusi īpašniekus un kādu laiku piederējusi arī rakstniekam Normanam Duglasam.

Kādas dīvainības sākās 20. gadsimtā? Par to lasi turpinājumā.

Lasīt vairāk

Tieši daba un tās skaistums ir galvenais Sokotras tūristu piesaistes magnēts, jo salīdzinoši mazā teritorijā iespējams vērot milzīgu dabas un ainavu daudzveidību – jūra, kalni, pludmales un kristāldzidri avoti, oāzes un apvidi, kas atgādina Mēness virsmu. Salas simbols ir pūķa asins koki, kas sastopami tikai šajā vietā. Kāpēc koku tā nodēvējuši? Ja koka mizu vai lapas sasmalcina, izdalās sarkani sveķi, kas atgādina asinīm līdzīgu šķidrumu.

Tomēr šī īpatnējo augu un dzīvnieku virkne liek aizdomāties arī par salas savdabīgumu. Neparasto skatu dēļ tā iesaukta arī par Citplanētiešu salu, vēstī "The Vintage News".

Lasīt vairāk