Piecas promenādes Latvijā fantastiskai pastaigai

Jūra pavisam noteikti vilina ne tikai gada tveicīgākajā laikā, bet savs šarms un spēks tai ir arī mazliet aukstākos mēnešos. Ja ir vēlēšanās to sajust, vērts doties uz Carnikavu, kur meklējama garākā promenāde ar cieto segumu uz jūru.

Taka ir 1800 metrus gara un caur skaisto dabas parku "Piejūra" stiepjas līdz pašai jūrai – tieši tas vislabāk raksturo nesteidzīgu pastaigu šajā pusē.

Carnikavas promenādes betona plātņu segumā ietverts Līvu ceļa raksta koncepts, attēlojot trīs krāsu – melna, balta, sarkana – vilni kā Gaujas un piekrastes simbolu. Savukārt apmeklētāju ērtībām šajā posmā izveidotas arī vairākas atpūtas vietas ar soliņiem un velostatīviem. Carnikavas promenādē papildus izvietota veselības takas informācija ar aicinājumu vingrot dabā.

Cieto segumu kāpu zonā nomaina koka laipas, savukārt pirms noejas uz jūru ir izveidota koka skatu platforma, no kuras pārredzēt horizontu. Plašāk lasi te.

Ko vēl apskatīt Carnikavā, meklē šeit.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.

Pavasara sākumā Pāvilosta tikusi pie kāda jauna objekta – Pāvilostas mola promenādes, kas sniedzas aptuveni 200 metru garumā.

Promenāde atrodas pie Pāvilostas novadpētniecības muzeja, Dzintaru ielā 1. Promenādes labiekārtošanas darbi aizsākās pagājušā gada pavasarī un noslēdzās tikai šajā gadā.

Labiekārtošanas darbi tika realizēti ar ERAF atbalstīto projektu "Pretplūdu aizsargbūves-promenādes izbūve, lai novērstu plūdu apdraudējumu un uzlabotu piekļuvi Pāvilostas novadpētniecības muzeja ēkai un moliem", Pāvilostas tūrisma informācijas centra (TIC) pārstāvji pastastīja "Tūrisma Gidam". Plašāk lasi te.

Šajā gadā tika pabeigti Ostas ielas posma – no "Ziemas ostas" līdz Ventspils ostas Kapteiņa dienestam – izbūves darbi un teritorijas labiekārtošana.

Atjaunotajam Ostas ielas posmam, kas vijas gar vēsturiskajām ostas darbnīcām, protams, ir praktiska nozīme kā pievedceļam dažādiem ar Ventspils brīvostu saistītiem objektiem, tomēr Ventspils brīvostas pārvaldes būvēto pievedceļu sarakstā šis ir īpašs objekts. Projekta izstrādes laikā tika rūpīgi domāts, lai šis posms vizuāli un saturiski bagātinātu ostas promenādes un Ventspils pilsētas vaibstus.

Darba gaitā teritorijā tika demontētas ostas darbnīcu piebūves bez vēsturiskas vērtības un žogs,
kas ilgus gadus aizsedza skatu uz vēsturiskajām ēkām. Gar Ventas krastu izbūvēts jauns ielas posms, kā arī lietusūdens kanalizācija, apgaismojums un ietves. Ielas izbūves laikā Ventspils brīvostas pārvalde atjaunoja arī ostas darbnīcu fasādi.

Pie tā sauktās "Ziemas ostas" apskatei novietots loču kuģis "Rota", kas ilgus gadus strādāja Ventspils ostā. Gar Ventas krastu izvietotas 14 bojas un stoderes, kam tagad dāvāts otrs mūžs – stāstīt par jūrniecību. Pie katras bojas novietota informācijas plāksne, kas paskaidro, kādam nolūkam konkrētais boju tips domāts.

Līdzās Ostas kapteiņa dienestam pie ieejas mazajā zvejas ostā atrodas "Mīlestības bāka" – vides objekts, kas īpaši domāts jaunlaulātajiem. Plašāk lasi te.

Ko vēl apskatīt Ventspilī, meklē šeit.

Ja ir vēlēšanās izstaigāties un baudīt skatus, pavisam noteikti var doties arī uz krasta promenādi un arkveida gājēju tiltu Ogrē. Tā ir pilsētas iedzīvotāju un viesu iemīļota atpūtas vieta. Promenāde stiepjas gar Ogres upi, paverot fantastisku ainavu uz upes plūdumu un tās krastiem.

Krasta promenādes sākumā atrodas 1966. gadā uzbūvētais gājēju tilts pār Ogres upi, kas ir lielākais lokveida tipa tilts Latvijā, skaidroja Ogres novada TIC. Tas savieno divas pilsētas daļas – Ogres centru un Pārogri.

Ko vēl apskatīt Ogrē, meklē te.

Vērts apsvērt arī pastaigu pa Grobiņas promenādi. Pa Ālandes upes pastaigu taku gar Grobiņas viduslaiku pili var aiziet līdz piemiņas plāksnei par godu Rainim. Ir dažādas versijas par to, cik ilgi Grobiņas cietumā bijis ieslodzīts viens no dižākajiem tautas literātiem. Tas notika tūlīt pēc tam, kad 19. gadsimta beigās Krievijas cara režīms sāka vajāt brīvdomātājus – jaunstrāvniekus. 1897. gadā arestēja šīs kustības ideologu Jāni Pliekšānu, kas vēlāk sev izvēlējās pseidonīmu Rainis.

Promenādē uzstādītas plāksnes ar citātiem no Raiņa un Zentas Mauriņas darbiem. Tās rada interesi par to, kāpēc Grobiņa bijusi īpaša un kas šeit norisinājies.

Tālāk promenādes bruģis ved uz interaktīvu vides objektu "Akmens stāsti". Šeit ikviens interesents var baudīt akmens gaismas spēli un noklausīties stāstu par Grobiņas novada kulta akmeņiem.

Ko vēl apskatīt Grobiņā, meklē te.