Pamestā Latvija: spocīgas vietas, pazemes upes un zudušais mantojums

Viņu jau labu laiku aizrāvušas senas un aizmirstas vietas – Mārcis uz tām devies, izložņājis katru stūrīti un allaž izmantojis izdevību izmēģināt ko ekstrēmu. Ar trosēm līst no trešā uz ceturto stāvu vai rāpties pa ventilācijas šahtu bez jebkādiem palīglīdzekļiem – lai arī tagad šīs darbības uzskata par dullām, šādi "izklaidējoties" divus trīs gadus, Mārcim parādījusies vēlme šo hobiju attīstīt nedaudz citā virzienā, par apmeklētajām vietām stāstot arī citiem.

Kas ir tas, kas pamudina iepazīt šāda veida objektus? Mārcis teic, ka motivācija paviesoties konkrētajās vietās katram ir sava. Vienu interesē militārie objekti, otram simpatizē alternatīvā vēsture un tās pierādījumu meklēšana. Vēl kāds uz pamestajām vietām dodas vien atmosfēras dēļ. "Man ir interese atrasties postapokaliptiskā un antiutopijas vidē. Man patīk pilnīgi pamestas vietas – jau izdemolētas. Tur, kur jau iekšā aug koki," tā vīrietis.

Lai arī lielu daļu apskatīto vietu kompānija iemūžina attēlos, ko publicē sociālajos tīklos, Mārcis teic, ka daudz kas paliek arī neparādīts. Iemesli tam ir dažādi. Ir vietas, kurās vienkārši nav, ko redzēt, – lai arī, iespējams, viņiem pašiem patīk, šīs vietas ar neko īpašu neizceļas. "Tāpat ir vietas, kur mēs ne gluži likumīgi iekļūstam. Ja tā ir vieta ar degradētas teritorijas statusu, mēs gaidām kādu pusgadu, gadu, lai publicētu bildes un nevarētu uzsākt administratīvo lietvedību," stāsta vīrietis.