Pilsētas dārza dienasgrāmata – vasaras sezonas atziņas

Ieva Reinholde ikdienā strādā satura mārketinga studijā, bet viņas sirdslieta ir augi, jo īpaši – rūpes par ēdamajiem augiem. Viņa ir zaļā "Instagram" konta "@uz palodzes" saimniece, kuras aprūpē ir vairāki desmiti augu – sākot no garšaugiem un sukulentiem līdz pat modīgajai monsterai. Ieva zināšanas par augiem papildina, lasot informāciju interneta portālos, apmeklējot Latvijas Universitātes Botāniskā dārza telpaugu kopšanas kursus, kā arī smeļoties gudrības no saviem radiniekiem, kuri saimnieko dārzkopības veikalā "Kurmītis". Ieva nesen arī kā izveidojusi podkāstu "Uz palodzes" , kuru var klausīties "Spotify", "Apple Podcasts", "Stitcher" un arī "Youtube".

Ar "Tavs Dārzs" lasītājiem Ieva dalās savā pieredzes stāstā par augiem, kurus audzē uz palodzes, darāmajiem darbiem, kā arī neveiksmēm, kuras piedzīvojusi ar augiem. Viņas piedzīvojumus turpmāk vari lasīt pilsētas dārza dienasgrāmatā.

1. Laistīšana. Jālaista bija daudz! Es pavisam noteikti nebiju gatavojusies tik intensīvai laistīšanai – man ir trīslitru lejkanna, kuru, kā reiz saskaitīju, vajadzēja gandrīz 20 reizes piepildīt, lai visu aplaistītu. Pamatīgs sportiņš! Nākamgad noteikti jāiegādājas "normāla" dārza lejkanna. Ļoti simpātiska liekas ideja par automātiskajām laistīšanas sistēmām, bet tos priekus paglabāšu brīdim, kad man būs sava siltumnīca. Par laistīšanu runājot, podi kļuva sausi ne tikai tādēļ, ka bija pagājis jau kāds laiciņš, bet, protams, saules, un, kas man bija pārsteigums, arī vēja dēļ. Tā kā man ir atvērtā tipa balkons bez jumta, vējainās dienās stādījumi tika tā izsausināti, ka nepagāja necik ilgs laiks, kad atkal bija jāatgriežas pie laistīšanas.

2. Saules gaisma. Kādreiz likās – jo vairāk saules, jo labāk! Šovasar sapratu – tā pavisam noteikti nav taisnība. Es pamanīju, ka pavasarī un vasaras pirmajā pusē augi bija veselīgi, tumšzaļi, turklāt izskatījās, ka tie kārtīgi izbauda augšanu uz mana balkona. Taču vasaras vidus karstums un saules cepināšana dienas vidū tiem galīgi negāja pie sirds. Nākamgad jāpadomā par kādiem aizslietņiem vai citiem veidiem, kā nodrošināt arī ēnu.

3. Mana trešā atziņa, kas varbūt pat bija jāliek kā pirmā, – visam vajag daudz lielākus podus! Atceros, kā pavasarī, kad stādiņi bija vēl pavisam mazi, devos iepirkt podus tomātiem un domāju: nu, šie jau būs pamatīgi lieli! Tā kā no sēkliņas tomātu izaudzēju pirmo reizi, es īsti nezināju, ar ko man vajadzētu rēķināties. Un tas tāds apburtais loks – jo mazāks pods, jo biežāk jālaista! Nākamgad noteikti izmēģināšu tomātu stādīšanu palielākos maisos.

4. Runājot par podiem un konteineriem, kuros tika audzēti dažādi garšaugi un dārzeņi, es zinu, ka pavisam noteikti grēkoju ar to, ka ne visiem podiem apakšā bija caurumi. Jā, es zinu, ka, piemēram, telpaugiem tas ir diezgan drošs solis uz nopūdētām saknēm, bet balkona augiem pavasarī man tas nešķita kā "sarkanais karogs". Atvērtā tipa balkonā arī viss lietusūdens krājās dažu dārzeņu podos, un iznākums, protams, bija ne pārāk veiksmīgs.

5. Jau minēju, ka nebiju necik lielā sajūsmā par vēju – augsnes izsausināšanas dēļ, bet, otrkārt, arī podu gāšanas dēļ. Gadījās pa kādam nogāztam un sasistam māla podam un traumētam stādam. Tāpat arī mani tomāti beigu beigās no balkona pārcēlās atpakaļ viesistabā, jo gluži vienkārši nebija ticības, ka tie pārdzīvos vēja brāzmas. Tā kā man tomāti nebija ne divi, ne pieci, bet nedaudz vairāk, mūžīgā nēsāšana no iekštelpām uz balkonu nebija tā jaukākā nodarbe.

6. Šajā sezonā izdevās iepazīties arī ar dažiem ne pārāk vēlamiem zvēriem – dažādiem insektiem. Sākotnēji kaitēkļi bija uzmetušies uz čili. Ieliku čili stādus "karantīnā", lai turpina ražot augļus, ik pa laikam palutināju ar kādu "Fairy spa", taču kaitēkļi tomēr šajā cīņā uzvarēja. Citus augus, kuriem pamanīju kādus nevēlamus iemītniekus, bez žēlastības metu ārā, jo nevēlējos apdraudēt pārējos stādus. Taču nežēlīgā cīņa ar kaitēkļiem ļoti bojā garastāvokli un prieku par izaudzēto.

7. Un pēdējais, ar ko vēlējos padalīties un ko īpaši vēlos sev atgādināt uz nākamo gadu, – kvalitāte pār kvantitāti! Nav noslēpums, ka šogad pavasara iestāšanās nāca līdz ar pandēmiju, kas daudziem dažā dzīves jomā lika apstāties. Un, kā esmu dzirdējusi no augu entuziastiem, sēdēšana mājās vainagojās ar jauniem telpaugiem un pārspīlēšanu ar stādu skaitu. Tas pavisam noteikti ir arī mans stāsts! Bieži vien gājiens uz veikalu pēc pārtikas beidzās ar 3 jaunām dārzeņu sēklu paciņām. Un, kad visa ir gana daudz, neizdodas arī katram augam veltīt pietiekami daudz uzmanības. Es, piemēram, arī sapratu, ka, lai arī rozmarīns ir skaists un aromātisks, es to, gatavojot ēdienu, nemaz neizmantoju. Vai man vajadzētu iespringt tā audzēšanā? Diez vai! Tādēļ mans ieteikums gan sev, gan citiem būtu saprast, kas ir tās lietas, kas patiešām garšo, ko patīk baudīt, un uz to arī koncentrēt visu savu uzmanību.

Man pašai lielāko prieku šogad sagādāja ķiršu tomātiņi, rukola, baziliks, lociņi un salātlapas. Noteikti nākamgad atvadīšos no idejas par burkāniem un cukini uz balkona. Tie pagaidīs brīdi, kad man būs pašai savs dārzs.

Savus pirmās pilsētas dārza vasaras piedzīvojumus esmu pārrunājusi arī savā podkāstā "Uz palodzes", kur sarunai pievienojās divas dārza entuziastes – Sintija un Zanda.

Lai visiem mierpilns pavasara gaidīšanas laiks – tagad var pievērsties telpaugiem!