"Skoru dārzu" stāsts sākās 2014. gadā. Saimniekiem īpašumā bija aptuveni 100 hektāri zemes, vienu daļu pārdeva, bet otra puse palika pašiem. "Mēs tolaik bijām tā saucamie dīvāna zemnieki," atzīst SIA "Skoru dārzi" vadītāja Inese Lindermane Dirvēna. "Kopā ar vīru un vecāko meitu domājām: varbūt kaut kas ir jādara? Tā sākumā izvēle krita uz zemenēm." Pateicoties Lauku atbalsta dienesta (LAD) projektam, 2015. gadā uzbūvētas sešas tuneļveida siltumnīcas, tajās jau jūnijā sastādīti pirmie stādiņi no Holandes, kas bijuši sērkociņu kastes lielumā. Projektu rakstīšana nebija no vieglajām, un saimniece smej: "Pat 15 kursa darbus ir vieglāk uzrakstīt nekā LAD projektu! Taču, lai kā arī nebūtu, mēs tikām ar to projektu galā."
Pirmā ogu raža bija 2015. gada septembrī, kad novākti pirmie divi kilogrami. "Tā bija tāda laime!" atceras saimniece. Savukārt tāda kārtīga ogu raža bija 2016. gada rudenī. Kā stāsta Inese, katrs gads ražas ziņā ir atšķirīgs – uzņēmuma pastāvēšanas laikā piedzīvoti gan kāpumi, gan arī kritumi. Pagājušā gada jūnijā saimniecību skāra nelaime – spēcīgais vējš siltumnīcas salauza un izpostīja, kā rezultātā cieta arī aveņu un zemeņu stādi. "Tas bija briesmīgs skats, zemeņu galdi bija vērpatās sagriezti. Tas bija traki. Siltumnīcas iznīcināja 15 minūtēs," atminas saimniece. Taču ģimene nepadevās un atjaunoja visas siltumnīcas. 2019. gada rudenī īpašums papildināts vēl ar trim siltumnīcām, kas tapušas bez LAD projekta atbalsta.
"Ja mums nebūtu spēka, tad šogad te nekā nebūtu," saka Inese. "Kā saka: kas nenogalina, tas padara mūs stiprākus."
"Skoru dārzos" audzē četru šķirņu rudens avenes. Ekskursijas dalībnieki par gardākajām atzina 'Kwanza' avenes. "Tām ir ļoti lielas un skaistas ogas, bet tās nav tik ražīgas! Es noteikti gribētu vienu tuneli tikai ar šo šķirni," saka saimniece.
Kas nepieciešams rudens avenēm, kuras aug šādos tuneļos? Saimniece uzreiz saka – kopšana! Kā stāsta aveņu audzētāja, šīs rudens avenes divas reizes gadā tiek retinātas, ravētas, kā arī tās regulāri tiek laistītas, palutinātas ar mēslojumu, piemēram, kāliju. Augus saimnieki nelaista ar rokām, bet aveņu un zemeņu siltumnīcās ir ierīkotas automātiskās laistīšanas iekārtas. Ūdens tiek ņemts no dīķa, un saimniece pamāca – avenēm patīk ūdens, kas ir paskābināts. "Tas nav tā vienkārši – lejam ar lejkannu," norāda saimniece. Rudens avenes ir nostiprinātas ar balstiem, kurus var aplūkot attēlā zemāk. Savukārt taciņas tiek regulāri izpļautas. Tāpat siltumnīcās rosās kamenes un bites.
"Nav arī tā, ka cilvēkam nekas nav jāuzmana, reizēm zemenēm nopūš nost caurulīti, tad es skatos: ak Dievs, man pusvaga gandrīz ir atmetusi papēžus!"
Tuneļveida siltumnīcās rudens avenes sārtojas no augusta sākuma līdz pat novembra vidum. Savukārt vasaras avenes tiek audzētas podos. Saimniece arī tirgo aveņu stādus. Katru dienu viņa mēro ceļu no Ķekavas uz Tukumu, lai aplūkotu savus aveņu stādus.
"Rudens aveņu raža parasti sākas jūlija beigās vai augusta sākumā, bet šis gads, maigi sakot, ir ļoti neparasts. Parasti augusta beigās esam novākuši divas vai trīs tonnas ogu, bet šogad bija 400 kilogrami. Šogad bija ļoti slikts pavasaris, kas ietekmēja arī ražu," saka audzētāja. Pēdējā rudens aveņu raža 2019. gadā siltumnīcās tika novākta 19. novembrī. "Ražas periods ir ļoti garš. Ja nav kāda viesuļa un ir labi laikapstākļi, no šīm siltumnīcām varam novākt pat sešas līdz septiņas tonnas rudens aveņu. Taču, ja salīdzina rudens avenes ar vasaras avenēm, tad to ražība ir lielāka. No vasaras avenēm šogad mēs novācām maz, vien pusotru tonnu, jo mums bija mazāki stādi, bet pērn tās bija trīs tonnas no viena tuneļa. 2019. gadā bija fantastiska vasaras aveņu raža."
Saimniece norāda, ka liela loma audzēšanā ir laikapstākļiem, piemēram, zemeņu audzēšanā, ja termometra stabiņš uzkāpj virs +27 grādiem pēc Celsija, ogu ražība samazinās par 20 procentiem. Tas attiecas gan uz siltumnīcās audzētām zemenēm, gan lauka.
Gatavās ogas uzreiz tiek lasītas trauciņos. Pēc tam tās tiek nosvērtas, uz trauciņiem uzlīmētas etiķetes, bet tālāk kastītes nonāk aukstuma telpā. Vēlāk kastītes ceļo uz tirdzniecības vietām. Kur gan nonāk standartiem neatbilstošās ogas? Audzētāja saka – pašu vai draugu vēderos, reizēm ogas tiek iedotas arī vīndariem. Pāri palikušās avenes tiek arī tirgotas, tām, protams, ir cita cena.
"Šķirnes 'Kweli' ogas ir ļoti garšīgas. Viena oga var svērt pat 15 gramus, kas avenei ir ļoti daudz," saka saimniece. "Savukārt 'Polka' ir veca šķirne, kuru zina daudzi. To audzējam ne tikai tāpēc, ka tā ir agrāka, bet arī tāpēc, ka mums sākumā nebija pieredzes aveņu audzēšanā. Kādus stādus mums ieteica, tādus arī nopirkām. Ir tādi stādi, ar kuriem trāpījām desmitniekā, bet ir tādi, ar kuriem trijniekā. Rudens avenes, ja tās labi kopj, ražo 8 līdz pat 10 gadus. Tas nav kā ar zemenēm: trīs gadi – un viss. Mēs pārdodam tikai veselas ogas, tās mēs nepārstrādājam."
Viņa ogu novākšanu salīdzina ar juveliera darbu, cildinot savu čaklo komandu, kas ogas noņem ļoti rūpīgi.
Pagaidām siltumnīcas ir tukšas, bet pavasarī šajās koka kastītēs aug zemenes. Vienā koka kastē tiek iestādīti pieci zemeņu frigo stādi, kas atceļo no Holandes. "Šogad mums bija fantastiskas zemenes! 'Rumbas' ogas bija tik lielas kā mani kulaki, es nepārspīlēju!" lepojas saimniece. Pērn siltumnīcās tika audzētas četru šķirņu zemenes, bet šogad nolēmuši pieturēties pie vienas.
Foto ieskats saimniecībā:
Portāls "Tavs Dārzs" saimniecībā "Skoru dārzi" ciemojās SIA "Maxima Latvija" organizētajā rudens ražas braucienā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
