Sējas muiža, kas reiz piederējusi vācu baroniem
Sējas muiža meklējama Sējas novadā. Muiža celta 1766. gadā, bet pārbūvēta no 1883. līdz 1885. gadam. Muižas ēka piederējusi vācu baroniem, kuri vasarās braukuši te atpūsties. No 1751. gada līdz pat agrārreformai 1920. gadā Sējas muiža piederēja fon Duntenu dzimtai. Tā kā grāfam bijušas rezidences arī citviet Latvijā un pasaulē, viņa prombūtnes laikā galvenais muižā bijis muižkungs Tors, vēlāk muižkungs Apsītis un vagars Siliņš.
Muiža kalpojusi dažādiem nolūkiem, taču šobrīd ēka ir visai skumjā paskatā – tā ir sabrukuma stāvoklī, tikai ar aprisēm atgādinot par kādreizējo godību.
Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.
Brūnu muiža Dobeles novadā
Dobeles novadā meklējama kāda vieta, par kuru vēstures lappusēs informācija ir visai skopa, tomēr tāpēc ne mazāk vilinoša – tā ir Brūnu muiža.
Brūnu muižu mēdza dēvēt arī par Līzes muižu ("Elisenhof"). Iespējams, ka muiža izveidojusies Brunu (Brūnu) māju vietā, kas minētas 1779. gada dokumentācijās. Spriežot pēc saglabātajiem vēsturiskajiem materiāliem, Brūnu muiža izveidota 19. gadsimta sākumā, kur saimniekojuši Rekes. Tajā laikā, domājams, arī tapusi skaistā kungu māja, kur vēlāk apmetusies ģimene, liecina Annenieku bibliotēkas apkopotā informācija "Tūrisma Gidam".
Dobeles novada tūrisma informācijas centra atrastajos izrakstos teikts, ka Otrā pasaules kara laikā visas ēkas stipri cietušas, par ko liecina arī foto.
Kā "Tūrisma Gidam" pastāstīja Annenieku bibliotēkas pārstāvji, vēlāk Raiņa vārdā nosauktais kolhozs atjaunojis lopu kūtis, bet muižas ēkā izbūvēti dzīvokļi lopkopjiem.
Mārcienas pils komplekss
19. gadsimta 30. gados Mārcienas pils bijusi trīs stāvu ēka ar velvētiem pagrabiem un kārniņu jumtu. Runā, ka daudzi vietējie meistari izgatavojuši arī kādreiz smalkās pils interjera priekšmetus – mēbeles, kokgriezumus. Taču tas viss pagaisis, kad 20. gadsimta sākumā izcēlies ugunsgrēks, kas nopostījis pili.
Līdz mūsdienām daļēji saglabājušās dažas no teritorijā esošajām ēkām – dārznieka māja, staļļa drupas un klēts. Tā, piemēram, stallis, ko rotājušas kolonnas, izmantots kā dzīvokļu ēka līdz pat 20. gadsimta otrajai pusei. Šai ēkai bijis arī skaists, velvēts pagrabs. Blakus atrodas kūtiņas. Pils drupas jau 30. gados novāktas un iebūvētas Madonas kultūras nama pamatos, bet vietā, kur reiz atradās pils, padomju laikos uzbūvēta daudzdzīvokļu māja. Drupas ar kādreizējo pils parku pieder pašvaldībai, teikts "Visit Madona".
Lustes pils
Lustes pils atrodas Jaunbērzes pagastā, Dobeles novadā. Kā teikts Dobeles novada mājaslapā, Lustes pils celta 1775. gadā. Par tās arhitektu tiek uzskatīts Severīns Jensens. Pils celta kā Kurzemes pēdējā hercoga Pētera Bīrona medību pils.
Par kādreiz grezno parku ar dažādiem eksotiskiem augiem, kas ieskāvuši pili, šodien vēsta tikai pavasarī pakājē ziedošās savvaļas tulpes. Un arī par agrāko nama šarmu liecina tikai pils spēcīgie mūri, kas cīnās ar dabas untumiem un laiku.
Asares muižas teritorija, pa kuru reiz vijušās pazemes ejas
Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektā "Zudusī Latvija" teikts tā: "Ap 1840. gadu muižai piebūvēja divus sānu rizalītus ar kāpienveida zelmiņiem. Ēkas dienvidu gals bijis sadalīts divos korpusos. Vienā no tiem bijis ziemas dārzs ar stikla jumtu, augušas palmas, turētas zelta zivtiņas. Zem pils bija plaši velvēti pagrabi, no kuriem iziet vairākas pazemes ejas."
Asares muižas romantiskā stila dendroloģiskais ainavu parks veidots 18. gadsimtā, bet papildināts 19. gadsimta otrajā pusē. Muižas parka teritoriju ieskauj laukakmeņu mūris. Iespaidu papildina dižkoki un koku sugu dažādība – Sibīrijas baltegles, Eiropas lapegles, duglāzijas, Švedera kļavas, baltalkšņu šķeltlapu formas, košumkrūmi, lakstaugi. Mūsdienās Asares muižas parkā ir izveidota Veselības taka.