10 interesantas vietas, kuru popularitāte nākusi no grāmatu lappusēm

Britu rakstniece Džoanna Ketlīna Roulinga ir atklājusi vietas, kur viņa rakstīja septiņu romānu sērijas "Harijs Poters" grāmatas. Pirmās grāmatas "Harijs Poters un Filozofu akmens" agrīnās nodaļas ir tapušas Edinburgas kafejnīcas – "The Soon Cafe" un "The Elephant House". Netālu no "Elephant House" kafejnīcas atrodas kapsēta, kurā arī mēdz pulcēties Potera fani. Kas interesanti, vārdi uz kapakmeņiem kalpojuši par iedvesmu grāmatu varoņu vārdiem.

Savukārt pēdējo romānu "Harijs Poters un Nāves dāvesti" autore pabeidza Edinburgas luksusa pieczvaigžņu viesnīcas "Balmoral Hotel" 522. istabiņā.

Ja pievēršamies grāmatu sižeta līnijām, tad tieši platformā 9¾ sākas Potera ceļš uz Cūkkārpu. Šobrīd "King's Cross" stacijā, Londonā, starp 9. un 10. platformu ir iekārtota vieta, kur interesantiem uzņemt kādu bildi "Harija Potera" tematikā. Ik gadu pirmajā septembrī uzticīgākie fani atgriežas, lai atzīmētu iemīļotā varoņa došanos uz burvestību skolu Cūkkārpu.

ASV rakstnieks Dens Brauns savā romānā "Eņģeļi un dēmoni" (2000) ir izvēlējies saviem stāstiem reālas vietas. Arī ekranizējums 2009. gadā parāda četru upju strūklaku ("The Fountain of the Four Rivers") Navona laukumā, Itālijā, kurā slepkava noslīcina savu pēdējo upuri.

Savukārt "Da Vinči kods" atsaucas uz vietām Francijā un Lielbritānijā. Romāna cienītāji devās uz Parīzi, lai meklētu simbolus Svētajā Sulpīcija baznīcā un Luvras galerijā. 2006. gadā pēc šī romāna motīviem tika uzņemta filma ar Tomu Henksu un Odriju Totū galvenajās lomās, un viena no filmēšanas vietām bija Roslinas kapela.

"The Guardian" vēsta, ka pēc filmas iznākšanas tūristu skaits gada laikā sasniedzis vairāk nekā 176 tūkstošus, kas no ienākumiem ļāvis pabeigt kapelas saglabāšanas projektus.

Pils ir celta 14. gadsimtā, Rumānijā. Vēlāk tā iedvesmoja rakstnieku Bremu Stokeru uzrakstīt vienu no ikoniskākajām novelēm "Drakula" (1897). Brana pils ir cieši saistīta ar gotiskā šausmu stāsta galveno varoni Vladu III Drakulu, tāpēc tā ir plaši pazīstama kā Drakulas pils.

Lai gan pils tiešām izmantota kā prototips slavenajā grāmatā, paša grāfa tēlu radīt Stokeru iedvesmojis pils senais kungs Vlads III Tepešs, kurš savukārt slavu ieguvis ar savu cietsirdību. Viņš dēvēts arī par "Vladu Uzdūrēju", jo viņš bija paradis caur uzbrucēju pulku jāt ar pīķiem rokās.

Vairāk par unikālo vietu lasi šeit.

Interesi par Milža dambi vairojusi vizuālā adaptācija grāmatā "Troņu spēles", taču kā filmēšanas vieta tā netika izmantota (savukārt kuras tika, meklē te). Milža dambis ir sešus kilometrus garš zemesrags, kas atrodas Ziemeļīrijas krastā tās ziemeļos, apmēram 40 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Deri.

Elpu aizraujošais dambis ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un atrodas Nacionālajā dabas rezervātā. Dambja unikālo izskatu rada 40 tūkstoši dabiski veidojušos bazalta kolonnu ar sešiem stūriem.

16. gadsimtā uzrakstītās Viljama Šekspīra traģiskās lugas "Romeo un Džuljeta" notikumi risinājās Itālijas pilsētā Veronā. Stāsts par diviem jauniešiem, kuri iemīlas, neraugoties uz abu ģimeņu vardarbīgo sāncensību, ir tik ļoti aizkustinājis lasītājus, ka Verona ir ieguvusi neoficiālo nosaukumu "Mīlestības pilsēta".

"The New York Times" vēsta, ka tūrisma biroji ir pārliecināti – cilvēku interese par pilsētu saistīta ar romantisko lugu. Šeit par maksu pat ir iespējams pastāvēt uz balkona mājā "Casa di Giulietta", kopā ar mīļoto attēlojot romantisko ainu no lugas. Cik gan reālitātē šis balkoniņš ir autentisks, par to var pārliecināties šeit, taču viens ir skaidrs – cilvēki šo vietu nudien ir iecienījuši. Vērts piebilst, ka mājas pagalmā atrodas arī Džuljetas statuja.

Interesantais mežs Anglijā, kam dots nosaukums "Forest of Dean", ir bijusi viena no iedvesmas vietām Dž. R. R. Tolkīna trioloģijai "Gredzenu pavēlnieks". Neskartā daba, taciņas mūžzaļo koku labirintā un sūnām klātie akmeņi attēlo autora grāmatā aprakstīto "Middle-earth".

"Great Neck" ir reģions Longailendā, uz kuru 1922. gadā pārcēlās rakstnieks Frānsiss Skots Ficdžeralds un iedvesmojās romāna "Lielais Getsbijs" (1925) izdomātajai darbības vietai Vestegai ("West Egg"). Tajā atrodas galvenā varoņa Džeja Getsbija savrupnams.

Pēc grāmatas iznākšanas filma piedzīvoja milzīgu ļaužu un naudas pieplūdumu no Ņujorkas, kas konflikta veidā iezīmējas arī pašā novelē, raksta "Culture Trip". Nenoliedzami, kopš romāna iznākšanas arī šī teritorija ir ļoti mainījusies, tāpēc no darbā uzburtās ainas maz ko mūsdienās var redzēt.

Ficdžeralds mūžībā devās 44 gadu vecumā, uzskatīdams sevi par neveiksminieku. Dzēris jau kopš skolas laikiem, divdesmitajos gados viņš slavenāks bija ar nemitīgo plostošanu, nevis saviem publicētajiem stāstiem.

Šajā pilsētā 19. gadsimtā dzīvoja slavenā angļu rakstniece Džeina Ostina, kuras zināmākie darbi ir "Prāts un jūtas" (1811), kā arī "Lepnums un aizspriedumi" (1813). Taču šīs pilsētas vizuālais apraksts visspilgtāk parādās viņas darbā "Prāta apsvērumi" (1817). Bātas pilsētā, Anglijā, ir rakstniecei veltīts centrs, kas nosaukts viņas vārdā. Tajā var nofotogrāfēties ar Džeinas Ostinas vaska figūru un nesteidzīgi baudīt tējas istabu "Tea with Mr Darcy".

Rakstā izmantota informācija no "The Culture Trip", "Insider", "New York Times", "BBC".