Bez svētku pasākumiem, toties spožā rotā. Latvijas pilsētu krāšņās Ziemassvētku egles  (5)

"Delfi" aicināja atsaukties visu Latvijas pilsētu pašvaldības, lai pastāstītu par savām Ziemassvētku eglītēm – cik naudas tam iztērēts, kādos mežos egles cirstas un kā dekorētas. Piemēram, Ikšķilē egli ieskauj stilizēta sēta, kas simbolizē rokās sadevušos, sirdī vienotus novadniek

us. Savukārt pirms 17 gadiem Inčukalnā iestādītais Ziemassvētku koks izaudzis tik varens, ka egle uz svētkiem tiek posta īpaši, šoreiz – kā cimdu egle.

Ķeguma pilsētas eglīte rotājas ar spēka vārdiem, kas iedvesmo – mīlestība, cerība, prieks, labsirdība un daudziem citiem. Kuldīgas Rātslaukuma egli papildina jauni dekori – "lāstekas", kas ar savu estētiskumu piestāv Kuldīgas vecpilsētas raksturam. Cēsis ik gadu aicina iedzīvotājus pilsētai uzdāvināt svētku egli no sava īpašuma, un nereti ir arī atsaucīgie. Liepājnieku priekam turpināts stāsts, kura motīvs ir sārtās gaismas bumbas no eglīšu rotājumu sērijas un lukturīši, taču tie šogad daudz plašāk izmantoti. Savukārt Salacgrīvā svētku laikā iedzīvotājus iepriecinās mobilais Salavecis, kas izpušķotā un izgaismotā piekabītē iebrauks daudzdzīvokļu māju pagalmos.

Jāteic, ka ne visas pašvaldības rada iespēju atsaukties mūsu aicinājumam, tādēļ var gadīties, ka rakstā savu pilsētu neatrodi. Savukārt "Delfi Aculiecinieks" aicina ikvienu parādīt, kā šogad izskatās tavs adventes vainags. Reportāžas sūti, izmantojot aculiecinieka reportāžas pievienošanas formu, vai arī uz e-pastu aculiecinieks@delfi.lv.

Aizkraukles iedzīvotājus un viesus šogad priecē 12 metrus augsta balzāma baltegle, informē Aizkraukles novada domes sabiedrisko attiecību speciālists Arvis Upīts. Tā novietota pilsētas centrālajā laukumā, kur jau vismaz 30 gadus Ziemassvētkos atrodas galvenā pilsētas rota.

"Šī gada Ziemassvētku rota, tāpat kā iepriekšējā gadā, nav cirsta mežos – to ir dāvinājusi Aizkraukles pagasta iedzīvotāja Agnese, kurai egle auga dzīvojamās mājas pagalmā. Šogad vērsāmies pie sabiedrības ar lūgumu uzdāvināt egli pašvaldībai, kas tiks novietota centrālajā laukumā – tam atsaucās trīs novadnieki. Šādu soli spērām vides saudzēšanas vārdā. Jau šobrīd ir aizrunāta arī nākamā gada egle, ko saņemsim kā dāvinājumu," egles izcelsmi raksturo Upīts.

Eglīte rotāta ar gaismas virtenēm un citiem gaismekļiem. "Dekoru iegāde un rotāšanas darbi izmaksāja 4000 eiro. LED virtenes ir no iepriekšējiem gadiem, savukārt LED "sniega pikas" iegādātas šogad. Tie egles rotājumi, kas netika izmantoti šogad, ir izvietoti citās vietās pilsētā – turpat esošajos kokos ap centrālo laukumu, kā arī izsniegti pašvaldības iestādēm."

Ziemassvētku eglīti iededza 4. decembrī – pilsētā ir izveidojusies tradīcija to darīt starp Pirmo adventi un Otro adventi. Atklāšanas pasākums šogad drošības apsvērumu dēļ izpalika. Citus gadus egles atklāšanas pasākums bija veidots tā, lai iepriecinātu bērnus. "Lai arī šogad atcēlām šo pasākumu, tomēr izlēmām, ka novada bērniem ir jārada Ziemassvētku sajūta, un 4. decembrī uz visām novada izglītības iestādēm devās īpašais Ziemassvētku vecītis, lai apsveicinātos ar bērniem, nodotu dāvanā eglīti un paziņotu par lielās egles iedegšanos, kā arī vienkārši uzmundrinātu bērnus," stāsta Upīts.

Krāšņa eglīte uzstādīta arī Aizputē, vēsta Aizputes novada domes pārstāve Kristīne Jasaite. Tā atrasta mežos Kazdangas pagastā, un ir apmēram 15 metrus augsta. Šogad Ziemassvētku egles atrašanās vieta nav mainījusies, kā ierasts to var apskatīt Aizputes tirgus laukumā.

Eglīte rotāta ar tradicionāliem rotājumiem, kas palikuši no iepriekšējiem gadiem. Citus gadus svētku egli Aizputē iededz 1. decembrī, bet šogad tas noticis divas dienas ātrāk – Pirmajā adventē. Jautāta par to, kā notika eglītes iedegšana, Jasaite atbild: "Šogad, sakarā ar Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem, pasākumi pie egles netiek organizēti. Egles iedegšana notika klusām un nemanāmi, lai izvairītos no cilvēku pulcēšanās."

Alojas pilsētu katru gadu rotā viena un tā pati eglīte – to necērt, jo tā jau tāpat aug pilsētas centrā, informē Alojas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Regīna Grosa. Egle šobrīd ir 15 metrus augsta.

Mūžzaļais koks šogad rotāts ar lampiņu virtenēm un pašdarinātiem rotājumiem. "Eglītes rotājumi tiek izmantoti vairākkārt. Ja nepieciešams, rotājumus cenšamies darināt pašu spēkiem un no dabas materiāliem," stāsta Grosa. Parasti Alojas eglīte tiek iedegta pēdējā adventes svētdienā, bet šogad nolemts to izdarīt agrāk – naktī uz 10. decembri. Ņemot vērā situāciju valstī, šogad Alojā egles iedegšanas svinības izpalika.

Iedzīvotāji aicināti doties mierpilnās vakara pastaigās Alūksnes ielās un parkos, lai baudītu svētku rotājumus un Ziemassvētku gaidīšanas atmosfēru. Jau vairāku gadu garumā Alūksnē par Ziemassvētku rotājumu izvēlēti eņģeļi, tā šai svētku gaidīšanas laikā kļūstot par eņģeļu pilsētu," stāsta Spudāne.

Svētku rotās pilsētiņa ietērpjas pakāpeniski, par to gādā čaklie un izdomas bagātie iestādes "Komunālā saimniecība" un Apes tautas nama darbinieki. Apes pilsētas svētku egle izgaismota bez svētku pasākumiem, stāsta Ilze Ērmane, Apes novada domes personāla speciāliste, sabiedrisko attiecību speciāliste.

Šogad Balvu centrālā egle tika svinīgi iedegta, kā ierasts, Pirmajā adventē, 29. novembrī, laukumā pie Balvu Kultūras un atpūtas centra. Bet atbilstoši šī brīža situācijai Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja uzrunu, gaismu spēles uz kultūras centra ēkas, Ziemassvētku vecīšu ierašanos zirga pajūgā, saksofona melodijas un gaismiņu iedegšanos eglē varēja vērot "Facebook" video tiešraidē.

Balvu svētku egle ir apmēram 10 metrus augsta un nākusi no "Latvijas Valsts mežiem". Šogad egle ietērpta tajās pašās svētku rotās, kādas bija pagājušajā gadā, apkārt tai ir iemirgojušās daudzas mazas eglītes, kas rotā visu pilsētu. Katrā adventes svētdienā gaismas objekti pilsētā tiek papildināti. Skaistās Ziemassvētku kamanas pie pilsētas galvenās egles ir Balvu Profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas izglītojamā Rolanda Ignatjeva kvalifikācijas prakses darba uzdevums sadarbībā ar prakses vadītāju Aldi Voitu.

Balvu pilsētas egle nav vienīgā apkaimes egle, pie kuras gūt svētku atmofēru. Arī pagastos tiek svinīgi iedegtas pagastu centrālās eglītes, kas šogad notiek attālināti, piemēram, 30. novembrī gaismiņas tika iedegtas Tilžas pagasta galvenajā eglē, bet 6. decembrī Krišjāņu pagasta galvenajā eglē, stāsta Iluta Mežule, Balvu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību un IT nodaļas vadītāja.

Bauskā jau Pirmajā adventē iedegta Ziemassvētku egle. Kā ik katru gadu, egle savā krāšņumā rotājas Bauskas rātslaukumā.

Patiesībā jau Bauskā lielā svētku egle veidota no 21 mazas eglītes, kas cirstas Bauskas novada Dāviņu pagasta mežā. Svētku egles augstums ir astoņi metri, bet kopā ar statīvu – 11 metri.
Kā stāsta Bauskas novada domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina, eglītei ir klasisks rotājums. Idejas autoram bija iecere izveidot adītu cimdiņa rakstu. "Tā kā šādi egli rotājam jau vairākus gadus, no sākotnējās ieceres ir nobīdes. Nākamgad ceram zaļo skaistuli ietērpt jaunā rotā," saka domes pārstāve.

Eglīšu rotājumus dome šogad no jauna nav pirkusi, viss ir iepriekšējo gadu mantojums. Saistībā ar pandēmiju nekādi pasākumi gan šogad nenotiks, eglīti iededza Pirmajā adventē, un šo darbiņu paveica runcis Čiekurs.

Ziemassvētku eglīte, kas atrodas pie Cesvaines novada domes administrācijas ēkas, šogad iemirdzējās 10. decembrī. Kā stāsta Cesvaines novada domē, "šogad zināmu iemeslu dēļ izpaliek ierastie publiskie pasākumi eglītes iedegšanas pievakarē. Tomēr, lai radītu svētku noskaņu mazos un lielos cesvainiešos, pilsētas ielās un pagalmos varēja ieraudzīt Ziemassvētku vecīti zirga pajūgā kopā ar saviem palīgiem. Lai ievērotu distancēšanās noteikumus, Ziemassvētku vecītis visus sirsnīgi sveicināja, pamāja un priecēja, skanot dziesmām un Ziemassvētku melodijām. Ziemassvētku vecītis izbraukāja ikvienu ielu un māja sveicējiem, radot skaistu svētku atmosfēru. Brauciena laikā vecītis iededza arī eglīti, kura nu koši mirdz pilsētas centrā, līdztekus citiem skaistiem rotājumiem."

Šogad jau decembra sākumā pilsētā spoži izgaismojās svētku rotājumi – izrotātas nelielas eglītes, stilizētas eglītes un mirdzoši koki, mirdzošas bumbas, eņģelīši, dažādi spīdoši un izgaismojoši rotājumi. "Prieks, ka vietējie iedzīvotāji un uzņēmēji arī parūpējušies par savu ēku un pagalmu izrotāšanu!"

Eglīte ir aptuveni 5 metrus augsta, un katru gadu tā tiek uzstādīta vienā vietā – pie novada domes administrācijas ēkas. "Ilgus gadus tika rotāta tur augošā eglīte, taču nu jau vairākus gadus rotājam eglīti, kas atvesta no meža – šajā pašā vietā augusī eglīte tika nocirsta, jo bija kļuvusi bīstama un ne visai izskatīga, bet blakus iestādītajai jaunajai eglītei vēl nedaudz jāpaaugas, lai tā tiktu greznota kā galvenā svētku rota." Šogad eglīte ir no novada iedzīvotāja privātā meža. Novadnieks to laipni ir atvēlējis, lai tā greznotu pilsētu un priecētu ikvienu garāmgājēju.

Eglīti jau vairākus gadus rotā ar gaismiņu virtenēm un rotājumiem, kas saglabājušies no iepriekšējiem gadiem, papildinot un nomainot to klāstu. Arī šogad daļa no eglītē redzamajām bumbām un gaismiņu virtenēm saglabājušās no iepriekšējā gada. Eglīte greznota ar baltām gaismiņām (daļa no tām ar mirgojošu "strobe" efektu) un sarkanām gaismiņām, papildinot visu ar sudraba krāsas eglīšu bumbuļiem.

Tā kā šogad plaši svētku pasākumi valstī noteikto pandēmijas ierobežošanas pasākumu dēļ izpaliek, Cēsis nolēmušas iedzīvotājus iepriecināt arī attālināti – no šī gada Pirmās adventes cēsnieki aicināti ik dienu atvērt elektronisku Cēsu adventes kalendāru un saņemt nelielu pārsteigumu, ko sagatavojuši Cēsu mākslinieki, uzņēmēji un dažādas citas organizācijas. Savukārt katru piektdienu, sestdienu un svētdienu svētku rotā tiek izgaismota arī Cēsu Sv. Jāņa baznīca. Divās pēdējās adventes svētdienās pēcpusdienā plānots muzikāls pārsteigums cēsniekiem, ko var baudīt, atrodoties savās mājās un pienākot pie loga. Tāpat, lai radītu svētku atmosfēru, nedēļas nogalēs Vienības laukumā skanēs noskaņu mūzika.

Visai prāva – deviņus metrus augsta – svētku egle šogad priecē arī Dagdas iedzīvotājus. Tā uzstādīta Dagdas domes ēkas priekšā, kur atrodas ik gadu.

Egle uz Dagdu atceļojusi no Andrupenes pagasta mežiem. Egle izrotāta ar virtenēm un dekoriem, kas iegādāti šogad.

Svētkiem cītīgi gatavojas arī Daugavpilī, norāda domes sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas pārstāve Līga Korsaka. Ir uzstādīts lielais adventes vainags, kurā pirmo svecīti iededza 28. novembrī. Novembra beigās uzstādīta arī eglīšu konstrukcija – aptuveni 14 metrus augsta mazu eglīšu piramīda no mazām eglītēm, kas veido lielu egli.

Galvenā Dobeles Ziemassvētku egle tradicionāli tiek uzstādīta un iedegta Dobeles vēsturiskajā Tirgus laukumā. Šogad, protams, šis notikums norisinājās citādi, nekā līdz šim bija ierasts. Visā krāšņumā egles iedegšana notika pakāpeniski laikā no 5. līdz 6. decembrim ar devīzi "Iededz pats pilsētas egli!".

Ņemot vērā pulcēšanās ierobežojumus un citus valstī noteiktos drošības pasākumus, katrs, kurš pie egles uzkāpa uz speciāli izveidotās platformas un iedomājās savu vissvarīgāko vēlēšanos, piedzīvoja krāšņās egles izgaismošanos uz noteiktu laika sprīdi, līdz 6. decembra vakarā egles rotājumi izgaismojās un tādi paliks uz visu svētku laiku.

Egle ir izveidota no rāmja, kurā iestiprinātas 44 piecmetrīgas egles, un rezultātā tapušā rotājuma augstums ir iespaidīgi 17 metri. Rāmis, ap kuru būvēts rotājums, ir mantojums no savulaik popularitāti ieguvušās Dobeles plastikāta "Eglītes-neglītes", kas tapa 2016. gadā. Šis rāmis pilsētu izrotāt palīdz jau ceturto gadu.

Rotājumu pamatā izmantotas pirms trim gadiem iegādātās lampiņas, kā arī 60 spoguļu bumbas.

Arī Latvijas mazākajai pilsētiņai – Durbei – ir pašai sava eglīte, kas pirms daudziem gadiem iestādīta centra skvērā. Šogad tā sasniegusi jau trīs metru augstumu!

Jāpiebilst, ka eglītes rotā ne tikai Durbi, bet priecē iedzīvotājus arī novada pagastos. Gluži kā Durbē, arī Vecpils un Dunalkas pagastos pie kultūras namiem jau vairākus gadus aug un zaļo eglītes, kuras tiek iedegtas pirmajā adventē.

Gulbenei par svētku egles gādāšanu ik gadu no jauna nav jāsatraucas – tā aug pilsētas centrālajā skvērā. Apkārtējo mežu lielās egles var droši uzelpot un Ziemassvētku laikā no cirvja nebīties.

Egle izrotāta gaismu virtenēm. Krāsu shēma kā Gulbenes novada karogs – zaļo fonu nodrošina pati egle, bet rotājumi mirdz sarkanā krāsā.

Jaunjelgavas novada sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Vectirāne pastāstīja, ka centrālais pilsētas ''egļu mežs'' tradicionāli izveidots Vecpilsētas parkā, kur viena no eglēm izstiepusies piecu metru augstumā. Tāpat svētku rotu ieguvušas pie dažādām iestādēm augošās egles, kas sasniedz pat 11 metru augstumu. To tērpus veido sudraba bumbas un gaismas virtenes, kas lielākoties saglabājušās no iepriekšējiem gadiem, bet šogad no jauna par 230 eiro iegādātas dažas papildu gaismas virtenes un dekoratīvi briedīši. Eglītes iedegtas Pirmajā adventē.

Arī šogad notiek dažādi svētku pasākumi, tiesa, tie ir citādi nekā citus gadus – individuāli apmeklējami un veicami. No Otrās adventes Jaunjelgavas Kultūras nama pagalmā pieejama Ziemassvētku noskaņās noformēta vieta ģimeniskiem foto mirkļiem. Tāpat iedzīvotāji tiek aicināti rotāt savas mājas un pagalmus, kā arī izgatavot Ziemassvētku eglītes, no kurām Vecpilsētas parkā tiks veidots pašu gatavoto eglīšu mežs. Savukārt Ceturtajā adventē Jaunjelgavā, sekojot norādēm, varēs saņemt Ziemassvētku sveicienu.

Jelgavas pilsētas lielā Ziemassvētku egle svētku rotā izgaismojās Pirmajā adventē, tā tradicionāli tiek izvietota Hercoga Jēkaba laukumā. Šogad pilsētas egles iedegšanas pasākums netika rīkots un iedzīvotāji tika aicināti Pirmo adventi svinēt mājās – nepulcējoties.

Egli veido 18 metrus augsta metāla konstrukcija, kurā nostiprinātas 33 dabīgās egles. Pilsētas centrālajam svētku simbolam šogad ir jauni rotājumi: pērļu, zelta un bronzas krāsas bumbas, kā arī 3000 metru garas LED gaismas virtenes. Egles uzstādīšana šogad uzsākta novembra vidū, lai laikus izvietotu jaunās dekorācijas, kuru izvietošana tehniski prasīja vairāk laika. Papildinot egli, Hercoga Jēkaba laukumā koku vainagus izgaismo LED spuldzīšu aizkari.

Egles jaunie dekori kopā ar piegādi un uzstādīšanu izmaksāja 41 tūkstoti eiro bez PVN.

Lai radītu svētku sajūtu iedzīvotājiem, Jēkabpils ielas, skvēri, vides objekti tiek rotāti Ziemassvētku noskaņās. Vecpilsētas laukumā ir izveidota rotaļu zona mazajiem pilsētniekiem – ar sniegavīriem, lielu Ziemassvētku vecīša krēslu un karuseli, pie Krustpils kultūras nama tapis rūķu piparkūku nams, Kena parku izgaismo lampiņu virtenes. Kopumā pilsētā tapušas vairākas jaukas vietas, ko apmeklēt vakara pastaigu laikā un iemūžināt kādā fotogrāfijā.

Kandavā, tāpat kā iepriekšējos gados, Ziemassvētku egle uzstādīta Vecpilsētas promenādē, stāsta Kandavas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dagnija Gudriķe. Šogad svētku egli pašvaldībai dāvinājusi mežizstrādes uzņēmuma SIA ''Loreka'' valdes locekle Zanda Lorence – no viņas īpašuma izraudzīta 20 metrus augsta, 40 gadus veca meža skaistule.

Domājot par jaunām dekorācijām egles rotāšanai, ļoti svarīgs priekšnosacījums bijis, lai tās atbilstu vecpilsētas raksturam, labi papildinātu jau esošo dekorāciju ansambli un būtu ilgmūžīgas. Jaunās dekorācijas "lāstekas" izgatavoja SIA "Saučuks" galvenais mākslinieks.

Bez eglēm Kuldīgā ir arī daudz citu svētku rotājumu. Liepājas ielā ikvienu priecē zvaigžņotās debesis, ko papildinājušas jaunas dekorācijas – lustras, kas ienes ielā mājīguma atmosfēru.

"Laikā, kad tik svarīgi ir pateikt labus vārdus, sajust atbalstu un noticēt brīnumiem, Ķeguma pilsētas eglīte rotājas ar spēka vārdiem, kas iedvesmo un iepriecina. Eglītē atrodas tādi vārdi kā mīlestība, cerība, prieks, labsirdība un daudzi citi. Protams, eglīti rotā arī lampiņu virtenes un iepriekšējo gadu dekorācijas," informē Sparāne.

Lielā egle kopumā izskatās tāpat kā pirms gada – galotni apsedz koši sarkana rūķa cepure un zaros no apakšas līdz augšai spīguļos krāsaini svētku bumbuļi, taču šo spožumu skaits ir palielinājies.

Augstskolas priekšā ikvienu pārsteidz mirdzošs gaisa balons ar atsperīgu, kustīgu grozu, kurā bērni drīkst ierāpties, lai izspēlētos iedomātā pārlidojumā virs pilsētas un pasaules. Tieši no šī gaisa balona virs Lielās ielas visā tās garumā ir "izkaisītas" citas egļu bumbas.

Pie Liepājas Latviešu biedrības nama mazos atkal aicina rotaļāties tradicionālais slīdkalniņš, taču tas ir veidots nevis pulksteņa formā, kā iepriekš, bet kā liela gaismas bumba. Savukārt uz Tramvaja tilta ierīkotās gaismas šogad aizstiepušās līdz pat Rīgas un Raiņa ielas krustojumam. Skvērā pie koncertzāles "Lielais dzintars" ar gaismas virtenēm apņemtas tur augošās egles.

"Gadu no gada mērķtiecīgi esam virzījušies uz mērķi, lai rotāts būtu ne tikai centrs, bet, iespēju robežās, arī mikrorajoni," uzsver Ansule. Kopumā svētku rotājumi izvietoti vairāk nekā 20 vietās.

Izgaismoti lukturīšu namiņi ir Jaunliepājā, Annas tirgus laukumā, kur slejas arī īsta, no meža atvesta egle, līdzīgi kā Ģenerāļa Baloža ielā Karostā.

Uliha ielā, M. Ķempes un Grīzupes ielā izdekorēti vairāku ēku brandmūri, jaunu izskatu tumšajā laikā ieguvusi arī M. Ķempes un Ziemeļu iela visā garumā, savukārt uz Jaunā tilta margām nolaidušies eņģelīši. Eņģelīši stabulēs un vakara stundās mirdz arī virs Kalpaka tilta laidumiem. Atkal cauri visai pilsētai kursē eglīšu rotājumu izgaismotais Ziemassvētku tramvajs.

"Pagājušā gada rudenī blakus lielajai eglei tika iestādīts "egles bērniņš". Lielā egle pamazām noveco, tāpēc tika iestādīta jaunā Ziemassvētku egle – asā sudrabegle, kas ar laiku nomainīs pašreizējo. Šobrīd jaunā eglīte ir aptuveni 2,5 metrus gara, gada laikā tā jau krietni paaugusies, bet nākotnē sasniegs 15 metru augstumu. Tā ir viena no populārākajām Ziemassvētku egļu šķirnēm, jo veido platu, konisku, asu skuju vainagu," stāsta Upeniece.

Galvenā Ziemassvētku egle Ludzā nogādāta 2. decembrī – aptuveni desmit metrus garā egle atceļojusi no Pildas pagasta, pastāstīja Ludzas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Dukaļska. Egli pilsētai gādīgi dāvinājuši SIA "Sodra Latvia" un tās pārstāvis Jāzeps Deglis. "Liels paldies arī ilggadējiem atbalstītājiem – zemnieku saimniecībai "Mauriņi 57" – Vitautam Gojevam, SIA "Janaforest", Valērijam Kreminskim, SIA "Ludzas apsaimniekotājs" pārstāvjiem, kas ik gadu profesionāli egli nozāģē, nogādā un uzstāda pilsētas centrā," pilsētas vārdā pateicību izsaka Dukaļska.

Egle uzstādīta tam speciāli paredzētajā lūkā, par egles rotājumiem, kā jau ik gadu, rūpējās Ludzas Tautas nama kolektīvs. Šogad eglītē iemirdzējās vēl vairāk svētku gaismiņu nekā pērn, uzstādītas arī jaunas dekorācijas. Lai arī Ziemassvētku egles iedegšanas svētki šogad nenotika, lielā Ziemassvētku egle pilsētas centrālajā laukumā pie pašvaldības administratīvās ēkas iemirdzējusies Otrajā adventē.

"Madonieši var lepoties, ka Madonas pilsētas centrā, Saieta laukumā, ik gadu krāšņā svētku rotā tiek posta dabīgā egle, kas savā garajā augšanas mūžā sasniegusi vismaz 15 metru augstumu. Madonas novada pašvaldība ik pa 2-3 gadiem egli poš jaunā rotā, bet ik gadu – esošos svētku rotājumus papildina. Šogad eglei saglabātas iepriekšējā gada dekorācijas – 300 metrus garās lampiņu virtenes," pastāstīja Madonas novada pašvaldības vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Riekstiņa.

Egles iedegšanas pasākums tradicionāli Madonā notiek Otrās adventes laikā, taču šogad, ņemot vērā ierobežojumus, tas izpalika. Egle, kā arī jaunie gaismas objekti Saieta laukumā spozmē laistās jau kopš 4. decembra.

Astoņus metrus augstā, zaļā svētku rota uzstādīta pilsētas centrā, Saieta laukumā, gluži kā iepriekšējos gadus. To izrotājuši pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas nodaļas darbinieki. Šogad iepirkti arī jauni rotājumi, kas izmaksājuši 1884,67 eiro.

"Ogrē ir uzstādītas vairākas Ziemassvētku egles, centrālā egle atrodas pilsētas centra daļā – Brīvības ielas gājēju promenādē, turpat, kur tā bija novietota iepriekšējos gados," atklāja Ogres novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Nikolajs Sapožņikovs. 12 metrus augstā egle ir cirsta Ogres apkaimes mežos.

"Izrotāta, ievērojot principu, lai Ziemassvētku rotājumi būtu siltos toņos. Ziemassvētku rotā pilsētu ietērpa uzņēmums SIA "First service", ar kuru publiska iepirkuma rezultātā pašvaldība ir noslēgusi līgumu, arī Ziemassvētku egļu rotāšanu veic šis uzņēmums. Pilsētas dekorēšanā, tajā skaitā Ziemassvētku egles rotāšanā, tiek izmantoti iepriekšējos gados iegādātie dekori, tos papildinot ar jauniem. Centrālās egles dekorēšanas kopējās izmaksas šogad sasniegušas 2520 eiro," norāda Sapožņikovs.

Ogrē, tāpat kā parasti, centrālā egle iedegta Pirmās adventes vakarā. Iepriekšējos gados pie centrālās egles pasākumi sākās Pirmajā adventē un turpinājās visās adventes svētdienās un Ziemassvētkos, arī šogad Ogres novada Kultūras centrs bija ieplānojis amatiermākslas kolektīvu uzstāšanos, iesaistot aktivitātēs arī pasākumu apmeklētājus, bet šogad viss izpalicis, Pirmajā adventē pašvaldība nodrošināja ekumeniskā dievkalpojuma tiešraidi "ReTV" kanālā.

Lielā pilsētas egle ir 12 metrus augsta. Tā atceļojusi no Preiļu novada Saunas pagasta Jezufinovas, kur auga Līgas Konstantinovas privātajā mežā un ir Līgas dāvinājums Preiļu pilsētas un novada iedzīvotājiem svētkos.

Ziemassvētkus ar sajūsmu gaida arī Priekules pilsēta. Tā kā jebkurus svētku sarīkojumus likums pavada ar vārdiem “pārtraukt, nerīkot, aizliegts, nepulcēties un izsargāties”, tad pieaug svētku noformējuma vērtība, stāstīja Priekules novada pašvaldības Kultūras nodaļas vadītājs Gundars Venens. “Priekulē šogad netika uzstādīta lielā egle, jo mūsu apkārtnē garas un greznas egles kļuvušas par lielu retumu. Domājot par dabas saudzēšanu, pieņēmām lēmumu no meža egli necirst, bet tā vietā novada ģimeņu dārzā augošā sudrabegle kļuvusi par Ziemassvētku dekorējamo egli Priekulē.”

“Mūsu kultūras darbinieki šī gada svētkos svarīgāko uzsvaru liek uz acu prieku. Gada tumšajā periodā gan bērniem, gan pieaugušajiem atvērtu smaidu raisa spožās lampiņas un pasaku tēlos veidots svētku noformējums telpās un āra vidē. Lai arī Priekules “Brīnumķēķa” rūķiem liegts bērnus uzņemt savā valstībā, viņi svētkus iznesuši ārpus savas pazemes valstības un neliedz to skatīt visu diennakti jebkuram apmeklētājam.” Arī pie Gramzdas tautas nama iespējams apstāties un interesentiem uztaisīt kādu fotogrāfiju, baudot dekorāciju krāšņumu, atklāja pilsētas pārstāvis. Turpat arī ikvienam ir iespēja uzrakstīt vēstuli, ielikt to aploksnē un iemest īpašajā svētku pastkastītē, ticot, ka brīnumi notiek.

Jau pagājušajā gadā Rēzeknē tika uzstādīti jauni rotājumi – gaismas bumbas, mirdzošs sniegavīrs un gaismu rotā tika ievīti arī vairāki koki. Šogad rotājumu skaits ir papildināts, lai pilsēta šajā tik tiešām klusajā laikā priecētu rēzekniešus ar gaišumu.

Visu 28 eglīšu (tās ir gan iekštelpās kultūras centros, gan ārā) ciršana Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas meži" norādītajās teritorijās, egļu transportēšana, uzstādīšana, uzturēšana eksponēšanas kārtībā un demontāža izmaksā 22632 eiro bez PVN. Trīs galveno pilsētas Ziemassvētku egļu noformējuma izgatavošana un piegāde – 41613 eiro bez PVN. 20 Ziemassvētku egļu noformējuma izveidošana, uzstādīšana, uzturēšana eksponēšanas kārtībā un demontāža – 32995 eiro bez PVN.

Sabiles Ziemassvētku skaistā eglīte veidota no 150 mazām eglītēm, kas atrastas atēnotās jaunaudzēs. Septiņus metrus augstā svētku rota pilsētas viesus un iedzīvotājus priecē Sabiles Pilsētas laukumā, kurā to uzstāda katru gadu.

Kā pastāstīja Sabiles tūrisma informācijas centra pārstāve Sanda Poriņa, egle izrotāta ar lampiņām un bumbiņām, kā arī ar konfektēm, kuras ir paštaisīti dekori. Eglītes rotājumi ir no pagājušā gada. Arī Sabilē oficiālais eglītes iemirdzēšanās pasākums šogad izpalika, bet svētku eglīte iemirdzējusies tāpat – bez īpaša pasākuma, priecējot visus ar savām lampiņām un pašdarinātajiem dekoriem.

"Ikgadējos Karstvīna svētkus decembrī katrs Sabiles iedzīvotājs ir aicināts svinēt savā ģimenē un savā mājā, sētā izrotājot eglīti, kuru apciemos maza Sabiles kultūras nama komanda," mudināja Poriņa.

Salaspils novadā iedzīvotājus priecē divas astoņus metrus augstas egles, kas ir uzstādītas Saulkalnē un pie Sporta nama. Kā atklāj Salaspils novada domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lolita Balcerbule, abas ir augušas Limbažu kokaudzētavā un iegādātas par 520 eiro.

"Savukārt Dienvidu ielā un pie kultūras nama ir izrotātas šeit jau gadiem augošās skaistules. Dekori katru gadu tiek rūpīgi sakopti un salaboti, ja nepieciešams, bet to krājumi arī tiek papildināti," stāsta Balcerbule.

Pirmā Salaspils novada egle tika iedegta Saulkalnē 29. novembrī, savukārt Otrajā adventē iededza egli Dienvidu ielā, pie Salaspils sporta nama. Kā skaidro pilsētas pārstāve, lai izvairītos no cilvēku pulcēšanos, šogad netiek rīkotas papildu aktivitātes, bet jau kopš Pirmās adventes pie kultūras nama ir "noparkojies" Rūķmobilis, uz kuru katru nakti rūķi sanes salaspiliešu iesūtītās vēstules, zīmējumus un apsveikumus. 21. decembrī kāds no apsveikumu autoriem saņems pārsteiguma dāvanu. Tāpat arī kultūras nama dārzā ir izveidots Adventes vainags, pie kura katru svētdienu skan Ziemassvētku dziesmas un pasakas svētku noskaņas radīšanai. 23. decembrī iedzīvotājus iepriecinās gaismas instalācijas un spogulīšu mirdzums.

Šogad laukums pie Mūzikas un mākslas skolas pārtapis par mazu brīnumzemi! Kā jau katru gadu, O. Kalpaka laukumu rotā lampiņas uz māju jumtiem, pārvēršoties par mazu pasaku valstību, kas priecē gan pilsētas iedzīvotājus, gan viesus.

Sedas egle, kas cirsta Latvijas Valsts mežos, slejas sešu metru augstumā. Egle, kā ierasts, uzstādīta pilsētas centra laukumā. Daiļais Ziemassvētku simbols rotāts ar elektriskām eglīšu virtenēm un pašu gatavotiem rotājumiem. Daļēji izmantoti iepriekšējo gadu krājumi, bet daļēji papildināti – Strenču un Sedas eglēm rotājumi izmaksāja 500 eiro.

Jau 10 gadus Siguldas novada pašvaldība saudzē dabu un lielos kokus, egles konstrukcijai izmantojot meža tīrīšanas darbu laikā izcirstās 50 mazākas eglītes, tādējādi atbalstot videi draudzīgas idejas. Katras eglītes augstums vidēji ir trīs metri. Mazās eglītes iegūtas no Siguldas novadā esošiem lauksaimniecības zemju attīrīšanas vai mežu kopšanas darbiem, pastāstīja Siguldas novada pašvaldības pārstāve Austra Priļepiševa.

Vairākus gadus pēc kārtas centrālā Siguldas Ziemassvētku egle tiek uzstādīta Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā. Aptuveni 10 metrus augstās egles gaismas rotu veido dažādu toņu, spilgtumu un izmēru virtenes. Šajā gadā egli izgaismo kopumā aptuveni 1500 metrus garas virtenes ar apmēram 9000 diožu gaismiņām.

Siguldas novada pašvaldība ik gadu svētku rotājumu uzturēšanai atvēl aptuveni 20 tūkstošus eiro. Svētku egles rotājumi izmantoti jau esošie, iespēju robežās papildināti ar jauniem.

Skrundas pilsētas svētku egle atceļojusi no Skrundas novada meža, un tā uzstādīta 6. decembrī. Kā ik gadu, tā rotājas pie Skrundas kultūras nama. Egle ir aptuveni 12 metrus augsta. Papildus jau esošajiem rotājumiem šogad iegādāti arī jauni, kas priecēs gan vietējos iedzīvotājus, gan viesus, pastāstīja Skrundas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Rozenfelde.

Egle iedegta 9. decembrī, šogad diemžēl bez ierastajiem publiskajiem pasākumiem, taču pašvaldība parūpējusies, lai šo laiku padarītu interesantu. 9. decembrī pie Skrundas kultūras nama notika pasākums "Lielās egles Ziemassvētku stāsts", kur ikvienu aicināja uzzīmēt savu Skrundas pilsētas sapņu egli un atnest to vakara gaitā uz kultūras namu, pretī saņemot pārsteigumu. Tāpat padomāts arī par citiem situācijai atbilstošiem un drošiem svētku piedzīvojumiem.

Smiltenes pilsētas Ziemassvētku eglīti iededza rūķi sarkanā žigulī 6. decembrī, pastāstīja Smiltenes novada domes pārstāve Agija Kukaine.

Egle, kuru pilsētai uzdāvināja iedzīvotājs Ivo Ruks, tika vesta no Smiltenes novada Grundzāles pagasta Vecpalsas upes malas. Zaļā skaistule ir deviņus metrus gara un tradicionāli ik gadu uzstādīta Smiltenes pilsētas centrā. Tā rotāta ar latvju rakstu zīmēm, sniega pārslām un elektriskajām lampiņu virtenēm.

"Šogad eglīte ir rotāta tikai ar gaismiņām. Līdz šim tās katru gadu papildināja arī Staiceles iedzīvotāju pašdarināti rotājumi, kuri tika radīti kādā no adventes radošajām darbnīcām, taču šogad Covid-19 straujās izplatības un aizliegumu dēļ šīs meistarklases nenotiek," papildu rotājumu neesamību skaidro Kuzmenko. "Taču paralēli izrotātajai Staiceles pilsētas galvenajai eglei katru gadu cenšamies papildināt rotājumu, dekoru krājumus. Šogad Staiceles pilsētā izvietos vēl 15 gaismas objektus – eglītes. Ceram, ka tie iepriecinās Staiceles pilsētas iedzīvotājus un viesus.

Katru gadu Staiceles pilsētas galveno egli iededz Otrajā adventē, pasākuma laikā. Arī šogad egle tika iedegta Otrajā adventē, bet papildu pasākumi nenotika."

"Mēs esam unikāli, jo mūsu pilsētai ir pašai sava egle, nekur nav jābrauc un jāmeklē," uzsver Stendes tautas nama vadītāja Elza Rozentāle. Krāšņā Stendes pilsētas eglīte atrodas Karoga laukumā. To, kā stāsta Rozentāle, stādīja stendenieka, filologa Kārļa Draviņa dēls Dainis un mazdēls Ivo 2000. gada 3. jūnijā, Kārļa Draviņa grāmatas "Kurzemē aizgājušos laikos" prezentācijas pasākumā. "Šogad eglei aprit 20 gadi. Mēs ļoti lepojamies ar savu egli. Tā izaugusi kupla un ļoti skaista. Egle šobrīd izaugusi aptuveni sešus metrus," atzīmē Stendes tautas nama vadītāja.

Krāšņā svētku eglīte Talsu pilsētas laukumā iemirdzējās dienu pirms Pirmās adventes – 28. novembrī. Kā stāsta Talsu novada pašvaldības mārketinga speciāliste Dana Felkere-Bērziņa, šī gada eglīte, tāpat kā iepriekš, veidota no 250 mazām eglītēm, kuras izvēlētas, konsultējoties ar Latvijas Valsts mežiem, apzinot vietu, kur tās videi atbildīgi izcirst.

"Talsu pilsētas egles rotāšanā ir izmantotas gan iepriekšējo gadu dekorācijas, gan jaunas – gaismu virtenes un rotājumu elementi. Šogad to īpašu dara iedzīvotāju līdzdarbība egles rotājumu veidošanā," iedzīvotājus uzslavē Felkere-Bērziņa.

Viņa stāsta, ka Talsu novada pašvaldība šogad aicināja iedzīvotājus mājas apstākļos izrotāt katram vienu no galvenajiem egles rotājumu elementiem – cimdiņiem – ar domām par gaidāmajiem svētkiem. "Iedzīvotāju atsaucība bija tika liela, ka izrotāti tika ne tikai 50 cimdiņi, bet arī 20 sniegpārslas. Tajos atspoguļojas gan Ziemassvētku tematika, gan personīgi vēstījumi, gan lepnums par savu pilsētu – Talsiem," norāda Talsu novada pašvaldības pārstāve.

Tukumā svētku eglīte ik gadu tiek novietota Tukuma centrā – Brīvības laukumā, kur tā ar savu krāšņumu priecē ne tukumniekus, bet arī pilsētas viesus. Šī gada Tukuma svētku rota 53 gadus augusi Jauntukumā – iespaidīgo eglīti ziedojusi tukumnieces Dzintras Ivančikas ģimene. Kā izrādās, to pirms vairāk nekā pusgadsimta pie mājas iestādījis Dzintras tēvs Ēriks Pelcis, mamma Irēna un brālis Edmunds. Eglīti pilsētai ģimene nolēmusi dāvāt, jo tā bija izaugusi pārāk liela, kā rezultātā sākusi bojāt ģimenes dzīvesvietu. "Kad koku stādīja, nevienam pat prātā neienāca, ka tas izaugs tik kupls un augsts. Patiesībā mēs pat nepamanījām, pa kuru laiku šī egle kļuva tik milzīga", tā Dzintras kundze stāstījusi žurnālistiem par egli. Ģimenes dāvātā eglīte pilsētniekus un Tukuma viesus priecēs līdz pat Zvaigznes dienai. To, cik svētku koks ir augsts, neviens nav mērījis.

"Egli rotājis rūķis, kas pakāpies uz kāpnēm. Rūķis bijis taupīgs, izmantojis pagājušā gada lampiņas un bumbas," pastāstīja Tukuma tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja Ingrīda Smuškova. Pilsētas lielākā egle izrotāta ar lukturiem, kamanām un trepēm, kur arī ir pats egles rotātājs – rūķītis. "Vējš pēdējās dienās bijis diezgan spēcīgs, rūķim egle jāpieskata ik dienas," tā TIC vadītāja. Rūķis izrotājis ne tikai pilsētas eglītes, bet, kā stāsta TIC vadītāja, arī pilsētas ielas un puķu dobes. Šajā rakstā vari lasīt stāstu par to, kā rūķītis uzdarbojās Tukumā, kā arī vari aplūkot video, kur redzams Tukums ziemā. Savukārt šajā rakstā vari aplūkot pasākumus, kas decembrī notiks Tukumā.

Šogad Tukumu priecē arī vēl viena, izmēros mazāka, svētku eglīte, tā uzstādīta pie stacijas – uz perona. Šo mazo svētku eglīti ziedojuši pilsētas iedzīvotāji. Starp citu – arī šo eglīti uzpasē rūķītis, kurš ir uzlīdis blakus stabā. Egli arī pilsētai ziemassvētku rotas veidošanai uzdāvinājusi tukumnieku Ribakovu ģimene no Durbes.

Eglītes šogad pilsētā iemirdzējās Pirmajā adventē. Šoreiz gan epidemioloģiskās situācijas dēļ krāšņs svētku pasākums izpalika.

Valkas pilsētā šogad uzstādītas divas krāšņas Ziemassvētku eglīte – viena jau tradicionāli rotā Lugažu laukumu iepretim Valkas pilsētas kultūras namam, bet otra egle, noslēdzoties Valgas-Valkas Dvīņu pilsētas centra būvdarbiem, pirmo reizi uzstādīta jaunajā Valgas-Valkas centrā.

"Egle, kas uzstādīta Lugažu laukumā, cirsta Valkas novada Valkas pagasta mežā, tā ir apmēram piecus metrus augsta. Savukārt Valgas-Valkas centra egle izveidota no vairākām dabiskām mazām eglītēm. Tās augstums sasniedz apmēram sešus metrus," stāsta Valkas novada domes pārstāvis Ivo Leitis.

Viņš norāda, ka šogad Valkas egles izrotātas ar jauniegādātām Ziemassvētku gaismu virtenēm. Tās dažādos laika intervālos maina savu apgaismojumu. "Šī gada apgaismojuma tematika ir Latvijas un Igaunijas sadraudzība, kas ir par godu pabeigtajam centra projektam. Valgas-Valkas centrā uzstādītā egle iemirdzas gan Latvijas, gan Igaunijas karogu krāsās, kā arī citās krāsu kombinācijās.

Abas eglītes Valkā tika iedegtas decembra sākumā. "Par egļu iedegšanu iepriekš netika izziņots, lai izvairītos no iedzīvotāju pulcēšanās. Valstī noteikto ierobežojumu dēļ diemžēl svētku pasākumi šogad izpaliks," tā Leitis.

"Valmierā svētku galvenā rota – Ziemassvētku egle – tika iedegta vēlā ceturtdienas vakarā, lai no piektdienas līdz pat janvāra vidum priecētu valmieriešus un pilsētas viesus. Šogad nenotika publisks egles iedegšanas pasākums, to paveicām ar īpaši veidota video stāsta palīdzību, stāsta Kultūras centra direktors Toms Upners.

"Ziemassvētku egle atvesta no Amatas novada Zaubes pagasta, tā ir aptuveni 12 metrus augsta. Egle izvēlēta sadarbībā ar SIA "Egļu Serviss", kas veica arī egles piegādi uz Valmieru.

Lai arī nevaram pulcēties lielā pulkā, aicinām ģimenes un ikvienu individuāli atnākt pie Ziemassvētku egles, kā arī doties pastaigā pa pilsētu, kas vakaros un agrās rīta stundās pārtop par skaistu ziemas pasaku. Piektdienu, sestdienu, svētdienu vakaros un ziemas saulgriežu laikā īpašu noskaņu Valmierā radīs mūzikas skaņas."

Šogad Ziemassvētku dekorāciju un rotājumu iegādei, veidošanai, atjaunošanai un izvietošanai pilsētvidē, tai skaitā egles iegādei un egles rotājumiem paredzēti aptuveni 30 000 eiro. Rotājumu idejas rada un to izgatavošanu veic pilsētas māksliniece Inta Skrastiņa kopā ar tehnisko cilvēku komandu. No piegādātājiem tiek iegādāti vien materiāli, kas nepieciešami rotājumu izgatavošanai, bet paši rotājumi top uz vietas Valmierā. Arī dekorāciju izvietošana pilsētvidē ir vietējā resursa darbs, procesā iesaistoties Valmieras Kultūras centra, SIA "Valmieras Namsaimnieks" un SIA "Woltec" tehniskajam personālam.

Ziemassvētku dekorācijas un rotājumi tiek izmantoti atkārtoti, taču katru gadu tiek izveidots kaut kas jauns, kā arī papildināta un pilnveidota pamata bāze. "Rotājumi ir unikāli, Valmieras pilsētas mākslinieces Intas Skrastiņas radīti, tādējādi tiek ekonomēti finanšu resursi un panākts maksimāls efekts, jo rotājumi un dekorācijas kalpo vairākas sezonas. Šogad egle no iepriekšējiem gadiem atšķiras ne vien ar rotājumiem, bet arī lampiņām, kas iemirdzas īpaši – vairākās krāsās, vienai otru nomainot.

Iepriekšējos gados Ziemassvētku sajūtu daudzi no mums guva koncertos un dažādos citos Ziemassvētku pasākumos. Šogad Ziemassvētku gaidīšanas laikā esam padomājuši par piedāvājumu, lai šo noskaņu varam piedzīvot, taču nedaudz citādā veidā. Piedāvāsim dažādas aktivitātes svaigā gaisā, kas mudinās gan aplūkot Ziemassvētku egli un rotājumus, gan izstaigāt ne vienu vien neierastu maršrutu pilsētā. Būs gan pastaigu maršruts ģimenēm ar bērniem "Ziemas rūķa zābaciņš", gan pārgājiens "Ziemas saulgriežiem pa pēdām" 12 kilometru garumā, gan kontūru izaicinājums ģimenēm vai individuāliem interesentiem, kā arī aizraujoša spēle "Lukturīšu pastaiga" 26. decembrī. Par visām aktivitātēm plašāk var uzzināt Valmieras mājaslapā."

Arī Vangažu pilsētā pēdējos gados tiek sagatavota un izgreznota egle, kas nav mežā cirsta. Tā ir mākslīgā egle, kuras augstums sasniedz aptuveni sešarpus metrus. Tāpat kā iepriekšējos gadus, arī šoreiz tā tiks rotāta ar gaismas virtenēm un citiem rotājumiem.

Mežā cirstas eglītes Inčukalna novadā tiek uzstādītas tikai Gaujas ciematā, un šogad tur sarūpētas divas svētku egles. Viena no tām ir pirmsskolas izglītības iestādes "Minka" filiāles "Lapsiņa" teritorijā, bet otra – Vidzemes šosejas tuvumā.

Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā un noteikto ierobežojumu dēļ nekādi publiski pasākumi netiek rīkoti. Arī svētku egļu iedegšana notiek bez liekas iedzīvotāju pulcēšanās. Svētku egles tiek iedegtas, ļaujot iedzīvotājiem tās aplūkot ikvienam ērtā laikā. Gada tumšajā laikā gaismas nevar būt par daudz, tādēļ novadā bez ielu apgaismojuma stabu rotājumiem ar svētku tematikas dekoriem papildus gaismas elementi izvietoti Inčukalnā un Gaujas ciematā Vidzemes šosejas tuvumā esošā svētku egle izgaismota krāsu dažādībā.

Papildus galvenajai svētku eglei šogad Ventspilī tiek rotātas vēl astoņas egles – Rātslaukumā (10 m augsta meža egle), Bērnu pilsētiņā (10 m augsta meža egle); bērnu parkā "Fantāzija" (10 m augsta meža egle), Pārventas centrā (10 m augsta svētku egle, kas veidota no daudzām mazām dabiskām eglītēm), Ventspils pilsētas domes skvērā augoša dabīgā sudrabegle (10 m augsta), Ventspils tirgus laukumā (10 m augsta meža egle), pie Olimpiskā centra "Ventspils" (8 m augsta meža egle) un Piedzīvojumu parkā augoša dabīgā egle (4,5 m augsta)..

Pilsētas galvenā svētku egle tika izvēlēta ļoti rūpīgi. PSIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" un PSIA, "Komunālā pārvalde" speciālisti galveno svētku egli ieguva no AS "Latvijas valsts meži" Ziemeļkurzemes reģiona "Ventas" iecirkņa Elkšķenes mežā. Speciālisti norādījuši, ka egli izvēlējušies tās augstuma un kuplā zarojuma dēļ. Galvenā egle Lielajā laukumā ir 16 metrus augsta. Kopš jaunās koncertzāles izbūves 2019. gadā, pilsētas galvenā egle atrodas Lielajā laukumā. Iepriekš galvenā egle tika uzstādīta Rātslaukumā. Akcentējot turpat esošo koncertzāli "Latvija", Lielā laukuma svētku egle ir rotāta, izmantojot mūzikas nošu kompozīciju. Visu Ziemassvētku un Jaunā gada svētku gaidīšanas laiku, Lielā laukuma noskaņu papildinās egles fonā dzirdamas Ziemassvētku dziesmas.

Galvenokārt egles tiek rotātas jaunā noformējumā, dažādi kombinējot iepriekšējos gados iegādātos rotājumus. Visu egļu vizuālais svētku noformējums tiek izskatīts un apstiprināts Ventspils pilsētas domes Pilsētas attīstības komisijas sēdēs. Iepriekšējo gadu rotājumi tiek izmantoti, dekorējot pārējo pilsētu. Kokos izkārtotas baltas un sarkanas 3200 spuldzīšu virtenes, kuru kopgarums sastāda teju 38,5 km. Arī šogad ir uzstādīti gaismas dekori pie apgaismojuma stabiem, izgaismotas kompozīcijas "Rūķis ar dāvanu maisu", "Rūķis uz slēpēm", "Sniegavīrs uz slēpēm", eņģelīši, kā arī mirdzumu papildinās izgaismoti objekti parkos, skvēros un ielu krustojumos.

Turpinot Ventspils pilsētas Austrumu zodiaka simbolu dekorāciju tradīciju, Lielajā prospektā ir uzstādītas un izgaismotas Austrumu zodiaku skulptūras – žurka, zirgs, gailis, suns, pūķis, vērsis, trusis, tīģeris, čūska, cūka, pērtiķis, kaza.

Jaunas dekorācijas šajā gadā ir izgatavotas un uzstādītas Lielajā laukumā – trīs dažādi izgaismoti vides objekti mūzikas instrumentu formā, kā arī jaunas dekorācijas ir Kuldīgas ielā posmā no Lauku ielas līdz Raiņa ielai gan apgaismojuma stabos, gan iekārtas virs ielas.

Jaunie pilsētas svētku rotājumi ir iegādāti par nedaudz vairāk kā 20 tūkstošiem eiro.