Ciemos Irēnas Rožkalnas skujeņu valstībā jeb dārzā, ko apbrīnot brauc no visas Eiropas

Pie Irēnas Siguļos ciemojāmies septembra vidū – dienā, kad daudzi dārzkopji bažījās par vakarā gaidāmajām salnām, kas "nokodīs" skaistos dāliju ziedus un citus augus. Irēna gan ne, jo viņas dārzs ir pakārtots skujeņiem un to salnas neietekmē. Tas ir skaists visos gadalaikos. "Skujeņus dārzā izvēlējos, jo ziemā viss izskatās tikpat skaisti kā vasarā. Visiem rudenī bēdas – dālijas apsals, puķes gar zemi, dobes melnas, viss apžuvis un lapas nokritušas, bet es izeju ārā, man dārzs ir pilnziedā, kas turpināsies visu gadu," saka Irēna.

"Šis man ir vairāk izmēģinājuma dārziņš. Siguļos man aug retumi. Daudzi augi pie mums slikti ziemo, tāpēc es tos stādu ap māju, jo tā tos varu vieglāk kontrolēt. Ja augs ir izturīgs un sprauni aug, tad to vedu uz otru dārzu," saka Irēna. Ieriķos viņas dārzs ir 1,5 hektāru iežogojumā, bet kopumā tā platība ir 7 hektāri. Tas ir sadalīts vairākās zonās – meža zonā, ēnas parkā, kur savulaik izcirsti alkšņi, un citās. Dārzu Ieriķos viņa sākusi ierīkot 2013. gadā, bet Siguļu dārzs lēnā garā top no deviņdesmitajiem gadiem. Kopumā abos dārzos viņai ir aptuveni 1400 dažādu skujeņu. Dobēs aug dažāda lieluma un krāsu skujeņi, turklāt katram no tiem klāt ir metāla augu etiķetes (birkas), kur uzrakstīts auga latīniskais nosaukums. "Tāds jau ir kolekcionāra mērķis – savākt visu pa vienam," saka iespaidīgās kolekcijas saimniece, kura zina no galvas visus augu latīniskos nosaukumus kā skaitāmpantiņu.

"Es jau smejos, ka sākumā mani kā kolekcionāri iepazina Eiropā un tikai tad Latvijā. Pie manis bija ciemos Kjū Karaliskā botāniskā dārza (Kewgarden, Royal Botanic Garden) koniferistu biedrība, atbrauca visi spicākie guru, piemēram, Dereks Spaisers," ar lepnumu saka dārza saimniece. "Es jau tā neafišējos, darbojos savā nodabā. Kas zina, tie zina."

"Katru gadu Siguļu dārzā man ir lielā retināšana. Augus retinu kā tādus burkānus. Tad es tos skujeņus, kuri ir apliecinājuši savu ziemcietību, roku ārā un sezonu paturu podos. Tie sasakņojas, bet nākamgad izstādu laukā," stāsta Irēna. "Dobēs man parasti priekšā ir sastādīti mazuļi. Kad paaugsies, tos pārvietošu. Te notiek tāda nemitīga pārvietošana." Foto: Irēnas Rožkalnas privātais arhīvs.