Aizraušanās ar kalnu slēpošanu parādījās vēlāk nekā "distancenes", sākotnēji tā bija būtiska alpīnistu treniņu daļa. Uzskata, ka īstais popularitātes vilnis sākās, kad Jevgēnija Sidorova ieguva bronzas medaļu slalomā Ziemas olimpiskajās spēlēs Kortīnā d'Ampeco Itālijā 1956. gadā. Tad arī parādījās pirmie kūrorti, pacēlāji, sanatorijas un viesnīcas, ja paveicās, varēja tikt pie ceļazīmes uz kādu no kalnu reģioniem, visbiežāk laime uzspīdēja studentiem, kas aizrāvās ar alpīnismu. Līdz ar pirmo pacēlāju rašanos varēja arī aizmirst slaveno teicienu "любишь кататься, люби и саночки возить" ("ja patīk vizināties, velc ar patiku arī ragaviņas" – red.), tomēr 60. gados slēpošanas inventārs veikalos parādījās reti. Koka slēpes pie ādas zābakiem stiprināja ar ādas siksniņām, saitēja ar marli vai gumijas sloksnēm, tādēļ īsts apvērsums 70. gados bija plastmasas slēpju parādīšanās, sāka pilnveidot arī stiprinājumus un zābakus, un ziemas prieku baudīšana varēja sākties.
Dombaja, Krievija
Trīs lielākie kalnu kūrorti Kaukāzā ir Dombaja, Čegeta un Krasnaja Poļana netālu no Sočiem. Vienā vārdā šo apvidu dēvē – Prielbrusji. Dombaja ir leģendāra kalnu slēpošanas vieta, turklāt klimats tur ir visai maigs, termometra stabiņš reti kad noslīd zem mīnus piecu grādu atzīmes. Jau 20. gados uz Dombaju plūda tūristu pūļi, jo skaistais apvidus bija kā radīts pārgājienu maršrutiem. Vēlāk caur Dombaju veda Vissavienības tūrisma maršruts (no Teberdas Krievijā uz Suhumi Gruzijā) Nr. 43, kas nodrošināja vēl vairāk atpūtnieku.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
