Šogad par "Gada ģeovietu 2021" plašas ģeologu un dabas ekspertu aptaujas un balsošanas rezultātā tika izvēlēti Staldzenes stāvkrasti, biedrības "Ziemeļvidzemes Ģeoparks" mājaslapā informāciju sagatavojis tās eksperts Dainis Ozols.
Staldzenes stāvkrasti atrodas Kurzemē un ir sešus kilometrus garš jūras krasta posms uz ziemeļiem no Ventspils, raksta Ozols. Stāvkrastu aizsardzībai ir izveidots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis "Staldzenes stāvkrasts", kas aptver aptuveni divus kilometrus garu krasta posmu Ventspils pilsētas teritorijā.
"Jūras viļņu erodētā krasta krauja ir krāšņa, savvaļi ainaviska, un tajā atsedzas ļoti daudzveidīgi nogulumi. Garākā posmā zem krasta kāpu smilts slāņiem ir redzams leduslaikmetā nogulsnēts zilganpelēks akmeņains smilšmāls (morēna), kā arī ledusezera sarkanbrūnie māli. Īpaši interesanti ir seno Baltijas baseinu nogulumi – Baltijas Ledus ezera smiltis un māli, Ancilus ezera smilts un zilganpelēki aleirīti, kuros ieslēgti pat koku stumbri, Litorīnas jūras smiltis ar gliemju čaulītēm un Ventspils lagūnas tumšbrūnā gitija (sapropelis) un kūdra," teikts mājaslapā.
Tāpat ziņojumā izcelta arī erozija, kuras ietekmē stāvkrasti pamazām atkāpjas. Tā, piemēram, pirms 40 gadiem atsegušies organiski slāņi un izveidojies unikāls sezonāls ūdenskritums, kas, krastam atkāpjoties, kļūst tikai ievērojamāks. Tāpat jāpiemin arī 2001. gada vētra, kura atklāja Staldzenes depozītu – joprojām lielāko bronzas laikmeta depozītu Baltijas valstīs. Taču erozija vienlaikus ir arī apdraudējums, tādēļ nepieciešams rast risinājumu teritorijas saglabāšanai. Plašāk lasi te.
Pērn par gada ģeovietu tika atzīta Rundēnu Velna dobe. Plašāk par to lasi šeit.
Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem un to problēmām, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas tālāku izpēti, sakopšanu un labiekārtošanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
