10 dabas objekti pasaulē, kas apbur ar savu savdabību vai skaistumu  (1)

Aptuveni 56 metrus augsts, augstumā apsteidzot savus rada gabalus, tostarp Niagāras ūdenskritumu, "Grand Falls" jeb Lielais ūdenskritums (titulattēlā) prot pārsteigt.

Šis dabas brīnums meklējams Arizonā, ASV, un tā stāsts sākās ļoti senā pagātnē ar vulkānisku izvirdumu, radot varenas kaskādes un liekot turp plūstošajai upei velties pāri klinšainajiem pauguriem.

Lai arī izmēros šis ūdenskritums ir visai iespaidīgs, lai to redzētu savām acīm, būs jāpielāgojas ūdenskrituma režīmam. Proti, ūdens šļakatas kaskādes nerotā ikdienā, bet gan tikai dažas reizes gadā – to savā varenībā var redzēt tad, kad kūst sniegs, vai arī pēc ilgstošākiem lietus periodiem. Pārējā laikā paveiksies, ja šeit sanāks manīt kaut nelielu ūdens tērcīti.

Protams, ūdenskritums izceļas ar savu krāsu. Šādu ūdenskrituma toni iespējams novērot tādēļ, ka, iespaidīgajai straumei mērojot ceļu līdz kaskādēm, tā līdzi paņem arī smiltis. Tieši ūdenskrituma toņa dēļ tas iesaukts arī par Šokolādes ūdenskritumu.

Lasīt vairāk

Diženais koraļļu rifs piegūlies pie Austrālijas krastiem. Tā ir unikāla sistēma, kas sastāv no teju trīs tūkstošiem individuāliem rifiem un 900 salām. Rifs sniedzas 2300 kilometru garumā un pavisam noteikti pārsteidz ar savu varenību.

Jūrā ap koraļļiem dzīvo arī bagātīgs zivju klāsts. Kā skaidrots "Culture trip", tur iespējams sastapt aptuveni 10 procentus no pasaules ūdeņos sastopamajām zivīm. Tāpēc ne velti ir iecienītas peldes un snorkelēšana zilajos ūdeņos ar iespaidīgiem skatiem.

Lasīt vairāk

Nav šaubu, ka šis klinšainais brīnums ir izpelnījies cilvēku apbrīnu. Šīs neparastās smilšakmens klintis izskatās kā veidotas no milzīgas izkusušu karameļu masas, kas veidojušās klinšu erozijas rezultātā un savijušās interesantos rakstos. Kā skaidrots populārajā tūrisma ceļvedī "Culture trip", šīs vietas apmeklējums ir visai ekskluzīvs, jo vieta tiek īpaši saudzēta, tāpēc tikai daži laimīgie, proti, 20 cilvēki dienā iegūst atļauju redzēt šo vietu savām acīm.
Lasīt vairāk

Ūdenskritums, kas kopā stiepjas aptuveni deviņu metru augstumā, atrodas Ņujorkas štata rietumos. Lai gan pats ūdenskritums nav no diženākajiem, stāvākajiem un nepārsteigs ar ievērojamiem izmēriem, savs šarms tam piemīt – pār klintīm vairākos stāvos plūst skaista ūdens urga.
Pats īpašākais šajā vietā ir turpat, zem kādas klints apakšas mūžīgi degošā liesma. Kā minēts "World Atlas", iemesls šim fenomenam ir tur nepārtraukti plūstošā dabas gāze, ļaujot nodrošināt neizdziestošu liesmu. Tiesa, gluži mūžīga šī liesma gan nav, jo, ja ir vēlēšanās, uguni var apdzēst, taču to ļaudis neizvēlas darīt. Galu galā – kad tad vēl ir bijusi iespēja redzēt tik "draudzīgas" ūdens un uguns attiecības?
Lasīt vairāk

Klints stabs jau pats par sevi ir visai iespaidīgs. Taču vēl neparastāku to padara tas, ka pašā klints torņa galā, kas ir aptuveni 150 kvadrātmetrus plaša vieta, atrodas neliela saimniecība un baznīca. Tā ilgus gadus tika uzskatīta par svētvietu, tomēr gadu gaitā tās popularitāte un apdzīvotība mainījusies.

1944. gadā kāds kungs uzrāpies klints galā un atradis iepriekšējā ticīgā saimnieka kaulus, kura nāves mirkli nebija iespējams noteikt, skaidro "Culture trip". Tagad šī kādreizējā saimnieka kauli svēti noglabāti baznīciņā.

Lasīt vairāk

Īpašu šo ezeru padara tā koši zaļā krāsa, kas pavisam noteikti izceļas uz pārējo fona. Kā minēts "Atlas Obscura", krāsa radusies, pateicoties sēra nogulsnēm un minerālu mijiedarbībai. Tieši šī iemesla dēļ ezers ir viens no iecienītākajiem tūristu apskates objektiem apkārtnē, jo ļauj paraudzīties, cik gan dažāda un savāda var būt daba.

Tiesa, kāpēc ezers ieguvis šādu nosaukumu, īsti skaidrs nav. Tomēr ņemot vērā īpatnējo izskatu, būtu gluži vai neticami, ja tam netiktu piedēvēts kāds ellišķīgs nosaukums.

Lasīt vairāk

Patiesībā Ģeoloģiskajā parkā Gaņsu provincē kalnu krāsas veido sarkanais smilšakmens un minerālu nogulsnes, kas veidojušās pirms vairāk nekā 24 miljoniem gadu, raksta "The Telegraph". Augstākās klintis ir vairākus simtus metru augstas.

Vislabākais laiks, lai redzētu košās krāsas, esot tūlīt pēc lietusgāzēm, jo tad kalni ir visspilgtākie un fotogrāfijas sanāk viskrāšņākās. Savukārt sausumā tās krietni pabalē – līdzīgi kā akvareļu zīmējumi.

Pastaigai pa kalnu grēdām izveidotas gājēju takas, cauri visiespaidīgākajām kalnu daļām tūristus ved arī autobuss, lai cilvēki varētu vērot apvidu no dažādiem skatu punktiem.

Lasīt vairāk

1971. gadā strādnieki ieurbušies gāzes krāterī un pastāvējušas bažas, ka tās izplūšana piesārņos apkārtni un saindēs tuvējā Darvazas ciema 350 pastāvīgos iedzīvotājus. Drošības nolūkos tika nolemts gāzi aizdedzināt, raksta "Vida Press". Strādnieki domājuši, ka dažu dienu laikā gāze izdegs, bet izrādījās, ka šī resursa krājumi tuksneša dzīlēs ir ļoti daudz, un tā deg vēl joprojām.
Uguns krāterī rada milzīgu karstumu, kas sasniedz pat 1000 grādus pēc Celsija, norādīts "Atlas Obscura". Krātera platums ir gandrīz 70 metri, bet dziļums ap 30 metriem.

Interesanti, ka par spīti šausmīgajam nosaukumam Elles vārti kļuvuši par vienu no populārākajiem Turkmenistānas apskates objektiem, kuru naktī krātera liesmas var redzēt pat no divu kilometru attāluma.

Lasīt vairāk

Geizera rašanās nav dabiska parādība, bet gan negadījums. Šajā teritorijā patiesībā ir divi geizeri, kas radušies ar 100 gadu laika starpību, raksta "Atlas obscura". Pirmais radīts ar mērķi padarīt lauksaimniecībai derīgu tuksnesīgo apkaimi. Ļaudis izurba aku, bet trāpīja karstajā avotā, kur ūdens temperatūra ir tuvu vārīšanās karstumam – 93 grādi pēc Celsija. Šis geizers tika nosaukts par "Hell Derweze Gas". Protams, ka šāds verdošs ūdens nebija izmantojams lauksaimniecībā, turklāt tajā ir ļoti augsts minerālu un sāļu saturs, kas arī ir tās vielas, kas veido krāšņo un krāsaino krāteri.

Arī otrs – slavenākais – "Fly" geizers ir radies cilvēka kļūdas dēļ. Sākotnēji, 1964. gadā, šajā vietā tika izveidots urbšanas punkts, lai varētu veikt pētījumus ģeotermālās enerģijas avotiem. Izrādījās, ka tur arī ūdens ir tikpat karsts. Diemžēl vai par laimi, urbšanas punkts neesot ticis pareizi norobežots un viss nav sanācis tā, kā plānots, tādējādi izšķīdušās minerālvielas nepārtraukti krājas, veidojot tādu kā šūnakmens pilskalnu, pēc tāda paša principa kā bērni pilina smilšu pilis pie jūras.

Ūdens no geizera šļācas nepārtraukti, strūklām paceļoties līdz pat pusotra metra augstumam, un uzkrājas apkārt esošajos baseinos. Kopumā geizers sastāv no aptuveni 30 līdz 40 ūdens baseiniem, kuru kopējā platība ir 30 hektāri.

Lasīt vairāk

Mājiņas, kas glīti izkārtojušās uz klints malas, apskalo divas upes – "Prayag" un "Alaknanda". Kopā satekot, tās rada unikālu skatu, jo katra ir savā krāsā. Satiekoties ūdeņiem, dažādās upes savienojas skaistā krāsu sajaukumā un tālāk savu ceļu pa Indiju mēro ar nosaukumu "Ganga", teikts pilsētas ceļvedī.

Arī pats pilsētas nosaukumus, proti, "Devprayag", nav nejaušs. "Dev" nozīmē dievs, savukārt "prayag" – saplūšana.

Lasīt vairāk