Pagājušā gadsimta sākuma pastkartēs starp bagāto pilsoņu celtajām vasaras rezidencēm, kā grezna pērle slejas Šulca vasarnīca – tautā saukta par "pirmo vasarnīcu". Vai tas celšanas gada dēļ, vai tādēļ, ka greznākas un iespaidīgākas par to nebija, šodien grūti spriest, jo senāko laiku dokumentācija nav saglabājusies. Tāpat kā nav saglabājusies pati vasarnīca, pastāstīja Ventspils muzeja vēsturniece Māra Dāvida.
Vasarnīca atradusies tagadējās Inženieru ielas galā uz Vasarnīcu un Parka ielas stūra, Vasarnīcu ielā 40. Greznās rezidences cēlājs un īpašnieks bija Ventspilī ievērojama persona – zvērināts advokāts Pauls Heinrihs Šulcs. Dzimis Piltenes muižas nomnieka ģimenē, ieguvis labu izglītību, tūlīt pēc Maskavas Universitātes Juridiskās fakultātes absolvēšanas, Šulcs uzsāk darbu Ventspilī pie zvērināta advokāta J. Reinfelda par palīgu, bet drīz vien pats kļūst par zvērinātu advokātu. Šulcs ātri bruģē ceļu uz panākumiem – jau dažus gadus pēc augstskolas beigšanas viņš kandidē pilsētas domes vēlēšanās, drīz vien kļūstot par domnieku. 1903. gadā pilsētas dome, kuru neapmierina pilsētas galvas Aleksandra Kupfera darbība, amatā ieceļ Paulu Šulcu, bet gubernators šādu patvaļu neakceptē. 20. gadsimta sākumā Šulcs ir bāriņtiesas priekšsēdētājs, pilsētas krājkases direktors, biržas komisijas valdes loceklis, kā arī sava amata pienākumu pildīšanas laikā kārto visdažādākos juridiskos darījumus. Viņa pakalpojumus izmanto sabiedrības turīgākā daļa. Profesionālā darbība Šulcam nes labu peļņu.
Jau gadsimta sākumā viņam pieder St. Pēterburgas pirts (Skolas un Lielās ielu stūrī), namīpašumi Pils, Saules, Ganību un Vasarnīcu ielā. Šulcs, tāpat kā daudzi citi nomnieki, iznomā no valsts uz 99 gadiem gruntsgabalu pie Kazandžu ceļa (tagad Vasarnīcu iela) vasarnīcas būvniecībai. Bet advokāts ir plaša vēriena cilvēks, tādēļ iznomātais gruntsgabals arī nav niecīgs. Viņš iznomā nepilnus 11 000 kvadrātmetrus lielu zemes gabalu starp Vasarnīcas, Parka, Kūrmājas (tagad Jūrmalas iela) un Gaismas ielām. Un uzceļ nevis vienu, bet pat četras ēkas: