Aizkraukles pilskalns ar priekšpili (saukts arī par Augstajiem kalniem, Kraukļu kalniem vai Batarejām) ir viens no vizuāli iespaidīgākajiem Latvijas pilskalniem. Pilskalns ar priekšpili un pie tā esošā ap trīs hektāru plašā senpilsēta atrodas Daugavas labajā krastā ap puskilometru no Skrīveru Zemkopības institūta. Pilskalns izveidots stratēģiski izdevīgā vietā – Daugavas stāvajā krastā.
Aizkraukles pilskalns ar senpilsētu ir valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis ar aizsardzības Nr. 127.
Pirmie arheoloģiskie izrakumi Aizkraukles pilskalnā notikuši jau 1889. gadā Antona Buhholca vadībā. 1924. gadā pilskalnu uzmērīja pilskalnu pētnieks Ernests Brastiņš, bet 1939. gadā senpilsētas teritorijā esošajā viduslaiku baznīcas vietā arheoloģiskos izrakumus vadīja Pēteris Stepiņš. Neliela apjoma arheoloģisko izpēti senpilsētā un tās teritorijā ierīkotajā viduslaiku baznīcas kapsētā 1960. gadā veica arī Vladislavs Urtāns, bet no 1971. līdz 1976. gadam viņa vadībā pilskalnā, senpilsētā un tās teritorijā esošajā viduslaiku baznīcas kapsētā notika liela mēroga izrakumi. Šajos izrakumos aktīvi piedalījās un pamata darbaspēks bija Rīgas Pionieru pils (tagadējā Rīgas skolēnu pils) arheoloģijas pulciņa dalībnieki, no kuriem daļa šobrīd ir arī Latvijas Arheologu biedrības biedri.
Līdzšinējie pētījumi Aizkraukles senvietu kompleksā ir ļāvuši secināt, ka šeit apdzīvotība aizsākusies jau 1. gadu tūkstotī pirms Kristus, bet vēlajā dzelzs laikmetā un viduslaiku sākumā tas ir bijis viens no nozīmīgākajiem Daugavas lībiešu zemju centriem, kas, ņemot vērā tā atrašanās vietu un lielo importa priekšmetu atradumu skaitu izrakumos, ir bijusi nozīmīga Daugavas ūdens ceļa sastāvdaļa. Plašāk šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
