Laika pirksta skartā Mazirbes laivu kapsēta
Visi tie, kas brīvdienās vēlas sajust jūras tuvumu, pie reizes aplūkojot arī kādu alternatīvu apskates objektu, pavisam noteikti var doties uz Mazirbes laivu kapsētu, kas vilina ziņkārīgos.
Pamestā piejūras kapsēta vilina ar savu neparasto atmosfēru, tādēļ nav nekāds brīnums, ka šo vietu iemīļojuši arī tūristi. Kā "Tūrisma Gidam" pastāstīja fotogrāfs Andris Jermuts, laivu kapsētu atrast ir visai viegli, bet to, cik daudz laivas vēl ir redzamas, ir grūti pateikt, jo katru gadu koki arvien vairāk aizēno un ieskauj to detaļas.
Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.
Mistiskie akmeņu krāvumi Kurzemē
Daudzu ceļotāju vidū iemīļots galamērķis – Kaltenes kalvas. Visai dziļi kādā meža biezoknī Kaltenē atrodami Latvijā lielākie akmeņu krāvumi jeb kalvas. Kaltenes jeb Velna kalvas, visticamāk, veidojušās ledus laikmeta izskaņā.
Ja sākotnēji krāvumi šeit bijuši aptuveni 900 metrus gari, 35 līdz 160 metrus plati un līdz pat 20 metrus augsti (aptuveni blakus augošo egļu augstumā), tad pēc cilvēka iejaukšanās, proti, akmeņu izvešanas, sasmalcināšanas un to izmantošanas ceļu būvē atlicis vairs 300 metrus garš un augstākajās vietās divus metrus nepārsniedzošs krāvums. Tagad īpašajai vietai piešķirts aizsargājama dabas pieminekļa statuss. Lai vai kā – šī vieta ir visai savdabīga un neliks vilties.
Kā šo interesanto vietu apskatīt vislabāk? Jāizvēlas kāds no diviem taku lokiem, proti, 900 metrus vai pusotru kilometru garais.
Meteorīta krāteris Smiltenē
Iepazīstoties ar tūrisma piedāvājumu Smiltenē, uzmanību noteikti piesaistīs, varētu teikt, mīklains tūrisma objekts – Meteorīta krāteris. Kur to meklēt, kāds tas ir un galu galā – vai uz to vērts braukt?
Meteorīta krāteris atrodas pašā Smiltenē – uz to ved norādes, kā arī tas ir viegli sasniedzams. Ja ieplānota garāka ekskursija pa pilsētu, šo noteikti var iekļaut pastaigu maršrutā. Kad nonākts pie šī savdabīgā objekta, priekšā sagaidīs krāterveida bedre. Kā teikts oficiālajā tūrisma mājaslapā "Visit Smiltene", bedre ir 11 metrus dziļa un tās diametrs ir 85 metri.
Vai tiešām bedre radusies, nokrītot meteorītam? Šī teorija nav apstiprināta, bet vizuālās līdzības dēļ tai dots tieši šāds nosaukums. Kā teikts tūrisma ceļvedī, pēc dažādām pārbaudēm un pētījumiem secināts, ka bedre varējusi veidoties, izkūstot kvartāra ledājiem.
Lai vai kā – Smiltenes viesus uz šo vietu mudina doties vilinošais nosaukums, bet vietējos – lielās bedres dibenā izveidotais futbola laukums.
Neparastais Čertoks
Netālu no Aglonas, Škeltovas pagastā, atrodas neliels ezers – Velnezers, kurš tiek dēvēts arī par Čertoku. Par spīti tam, ka agrāk uz ezeru nav vedušas norādes, lai tūristus plūsmas uz turieni nedotos, cilvēku interesi tas nemazināja. Tagad ezers kļuvis par populāru tūrisma objektu apkārtnē.
Savu nosaukumu tas ieguvis, pateicoties mistiskiem notikumiem, kas apvij šo ezeru, bet popularitāti tūristu vidū iemantojis savas unikālās, zaļganās krāsas dēļ. Informācijas stendā pie ezera teikts, ka pie šīs ūdenstilpnes novērojams neparasts klusums un ka to nemīl ne putni, ne dzīvnieki. Daudzi uzskata, ka arī peldēties tur nedrīkstot, bet daži pārgalvji labprāt izmēģina veiksmi, lai pārbaudītu nostāstu patiesumu.
Kā jau minēts, ezeru apvij arī dažādas teikas un mistiski notikumi. Zinātnieki pat stāsta, ka te bieži vien aparatūra nestrādā, pazūd vai gadās kāda cita ķibele.
Ezernieku karsta kritenes
Kā minēts Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā, Ezernieku karsta kritenes ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis. Teritorijā ir novērojamas dinamiskas ģeoloģiskās parādības, kas izpaužas kā krasas, neregulāras un neprognozējamas ieplaku ūdens līmeņa pazemināšanās un atjaunošanās. Teritorija ilgstoši ir piesaistījusi dabas pētnieku un interesentu uzmanību, bet diemžēl pietiekami pētījumi nav izvērsti un ūdens līmeņu svārstības nav monitorētas.
Ezernieku karsta kritenēs lepni iegūlies arī pazīstamākais to ezers jeb Linezers, par kuru klīst dažādi nostāsti, teic Latvijas apceļotājs Artis Šukots. "Pirmais iespaids bija dīvains, jo parasti, stāvot pie ūdeņiem, redzi tādu zilganu vai daudz maz dzidru nokrāsu, bet pirmo reizi redzēju tik melnu jo melnu ūdeni. Arī noskalotie krasti, kas veidoja spēcīgas līnijas, šo vietu padarīja īpašāku." Artis stāsta, ka nav bijusi vēlēšanās doties tuvu krastam – esot bijis nedaudz bailīgi. Apkārt ezeram ir iestaigāta, bet nedaudz aizaugusi taka, kas liecinot par to, ka šis objekts nav sevišķi iecienīts tūristu vidū. "Pie ezera ir zīme, ka šī vieta ir privātīpašums un peldēties ir aizliegts, jo tas ir bīstami. Savukārt netālu atrodas cita zīme, kas vēsta, ka iespējams aiziet pa meža taciņu līdz Pandu purvam."
Pamestā kamaniņu trase
Pati kamaniņu trase celta 1978. gadā. Trase tika izveidota, pateicoties Rolanda Albina Upatnieka iniciatīvai, kurš pats bija slavens latviešu kamaniņu braucējs.
Kas tad interesentus tur sagaida? Vēsturisks objekts, ko lēnām pārņem daba. Laika pirksta skartā kamaniņu trase ir kā liecība kādreizējai rosībai, bet tagad vilina alternatīvu galamērķu cienītājus. Tieši pēdējos gados šis objekts kļuvis sevišķi populārs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
