Ne tik populāri, bet joprojām brīnišķīgi dabas objekti Latvijā

Zārtapu ūdenskritums (titulattēlā) ir 2,2 metrus augsts ūdenskritums, kas var sagādāt gan skaistu un spilgtu ainavu māla slāņu dēļ, gan arī lielu vilšanos, jo ūdens tajā nav visu gadu, skaidroja Latvijas apceļotāja Zaiga Kaire. Tieši šo iemeslu dēļ to vēlams apmeklēt pavasarī vai rudenī, turklāt ne sausā laikā.

Norādes uz Dundagas novadā esošo ūdenskritumu nav, tomēr atrast šo dabas pērli var samērā viegli. Ar sabiedrisko transportu ūdenskritums nebūs viegli sasniedzams, bet, ja dodas ar auto, to var atstāt pie Pēterezera dabas takas sākuma, kur ir stāvlaukums. No stāvlaukuma puses sanāk šķērsot Dundagas–Mazirbes ceļu, tad jādodas kādu gabaliņu Mazirbes virzienā, līdz labā pusē redzama stiga. Jādodas pa stigu, līdz tā pārtop iemītā takā – takas galā atrodams ūdenskritums, skaidro Zaiga.

Lasīt vairāk

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.

Maz zināmais Oļupītes ūdenskritums atrodas Kuldīgas novadā. Ūdenskritums ir neliels, vien 0,6 metrus augsts un 3,4 metrus plats, tomēr interesants un ainavisks. Ja ziemā tas greznojas skaistās ledus rotās, tad pavasarī šis dabas objekts ir vizbulīšu ieskauts.

Ūdenskritums ir unikāls ar to, ka ūdens vēl pirms pašas kaskādes pirmo reizi "pazūd" kādā plaisā, zem pārkares radot vēl vienu mazu, taču apbrīnojamu ūdenskritumu.

Lasīt vairāk

Alas veido Devona, Arukilas un Burtnieku svītas pelēcīgais smilšakmens. Tā ir sarežģīta šauru pazemes alu sistēma ar piecām ieejām. Alu kopgarums sasniedz 70 metrus – tas ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā. Interesanti, ka alā izveidojušies vairāki pīlāri un smilšakmens stabi.

Liepniekvalka jeb Peldangas alas atraktas un tīrītas 1988. gadā, tomēr tās apskatāmas tikai no ārpuses, jo dziļākās ejas aizbirušas ar smiltīm.

Lasīt vairāk

Ziedleju klintis ir samērā viegli pieejamas, nav jābrien caur gravām un dūksnājiem. Tās atrodas netālu no "Aerodium" uz Gaujas pusi. Netālu atrodas arī Silzemnieku avoti – gravā bez kāpnītēm un laipām. Gaujmalā var apskatīt Katlapu iezi. Ja šos trīs apskates objektus, kas atrodas netālu viens no otra, labiekārtotu un savienotu ar pastaigu taku, sanāktu jauks atpūtas maršruts, stāsta fotogrāfe Nellija Stirna.

Ap 40 metrus garās klintis izvietojušās Gaujas vecupes krastā, tādēļ no upes, kā arī no ceļa tās nav redzamas. Tas ir iemesls, kādēļ šim objektam vairums paies garām, to nepamanot. Divpakāpju klinti veido Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi. Augšējā pakāpē redzama dziļa niša un 3,5 metrus gara ala, teikts "Enter Gauja". Klintis ir ģeoloģiskais dabas piemineklis.

Lasīt vairāk

Nāruža ir neliela upīte, kas pirms akmeņainās ielejas izplūdusi plašā un purvainā ielejā. Upītes gultne ir pilna ar lieliem, zaļu sūnu apaugušiem akmeņiem, kas varētu būt saripojuši upītes gultnē no abām gravas pusēm. Savukārt akmeņainā upītes gultne – Velna klēpis – ir ap 100 metrus gara un ap 30 metru plata. Tālāk no šīs vietas upītes krasti pamazām atkāpjas un akmeņu paliek mazāk, lai gan kopumā upītes gultne ir visai akmeņaina aptuveni kilometra garumā.

Ja esi nolēmis doties uz šo vietu, nāksies apbruņoties ar pacietību, jo nemaz tik viegli šo skaisto skatu atrast nav iespējams.

Netālu no Ērgļiem pamanīsi norādi, kura vēsta – Velna klēpis atrodas 4,7 kilometru attālumā. Tālākā distance būs jāmēro pa putekļainu zemes ceļu, bet vēlāk pa brikšņiem, sekojot grūti pamanāmām norādēm. Te uzreiz gan jāpiebilst, ka var redzēt, ka tūristi šeit neplūst jūrām, jo taka ir visai neizstaigāta, bet zāle vasarā – saaugusi tā, ka dažbrīd sniedzas pat gandrīz līdz ceļiem.

Tomēr viss šis aptuveni astoņu minūšu gājiens un orientēšanās mežā ir to vērta, jo galā sagaida solītais Velna klēpis, kas tiešām pārsteidz. Tumšie akmeņi, pēc kuru krāsas speciālisti uzskata, ka upītes ūdenī ir daudz mangāna, saripojuši glītā akmeņu ceļā, pa kuru var arī pakāpelēt un paskatīties, kādi skati sniedzas aiz līkuma.

Lasīt vairāk

Mašīnu labāk atstāt šī ceļa galā, kur jau iebraukta neliela pieturas vieta. Sākumā jākāto pa visai platu ceļu, kas aizved līdz pludmalei ezera krastā. Tālāk ved taka pa visai brikšņainu apvidu, vietām jārāpjas pāri nokritušiem kokiem.

To dēvē arī par Vaidavas muižas alu, tā ir šaura, plaisveidīga ala ar avotu, kas izveidojusies baltā Sietiņu svītas smilšakmens atsegumā. Šis atsegums ir piecus metrus augsts un astoņus metrus plats. Tuvāk alas ieejai, irdenais materiāls ir izbiris un plaisā iesprūdis neliels laukakmens. Kā liecina informācija vietnē "Latvijas alas", pie ieejas tās platums ir 2,3 metri, tomēr labāk to aplūkot tikai no ārpuses, jo tur pārziemo sikspārņi, turklāt smilšakmens alas var iebrukt.

Lasīt vairāk