Pavasara viducī, šogad 20. martā, latvieši svin Lielo dienu. Diena un nakts ir vienādi garas, un cilvēkam jāpalīdz gaismai pieaugt spēkā. Lielās dienas rīts sākas agri – vēl pirms Saules lēkta jāpaspēj nomazgāt acis un mute, kas nodrošina veselību un možu garu visu vasaru. Lūkojoties caur zīda lakatu Lielās dienas lecošajā Saulē, arī cilvēks iegūst kādu daļu no Saules spēka, skaistuma un pilnības. Šajās dienās tiek daudzināta Saule, krāsotas, ripinātas un ēstas olas, notiek olu kaujas, pēršana ar pūpoliem un ripas sišana. Gluži kā pati Saule, arī cilvēki šūpojas, lai vairotu savu, savas saimes un visas dzīvās pasaules dzīvības spēku.
Tā kā šogad arī Lielās dienas svinības nav iespējamas, muzeja pārstāvji aicina uz aktīvu pastaigu pa muzeja teritoriju, kas būs rotāta ar īpaši veidotiem vides objektiem. Pavasara taka būs pieejama līdz Mātes dienai, 9. maijam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
