Trīs mazi ciematiņi, kas izskatās gluži kā no pasaku grāmatām

Noteikti daudzi no mums sapņo par kādu mierīgu un klusu stūrīti, kur aizvadīt savas vecum

dienas. Protams, mājiņa mežā izklausās gana labi, tomēr arī mazs ciematiņš teju nekurienē neizklausās nemaz tik slikti. Ja aizmirstos visi citi apstākļi (tostarp, ka tie ir populāri tūristu galamērķi) un ja kādā no šiem ciemiem tev piedāvātu namiņa atslēgas – kuru no tiem tu izvēlētos?

Senmišela kalns ir aptuveni 1300 gadus sena vieta, kas 1979. gadā tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, minēts "Atlas Obscura". Nelielajā ciematiņā uz granīta pamatnes izteiksmīgi izslējusies baznīca, bet gar šaurajām ieliņām glīti iekārtojušās arī citas vēsturiskas ēkas.

Saliņa ir aptuveni kvadrātkilometru plaša, un, lai to apskatītu, var pietikt ar stundas gājienu. Savukārt, kā minēts "Atlas Obscura", salas patieso burvību var izjust tikai tad, ja izvēlas pārnakšņot kādā no tur esošajām viesnīcām. Tad ielas ir pavisam klusas, un sajūtas ir neatkārtojamas.

Neatkarīgi no tā, kādā sezonā šo vietu ir vēlēšanās apmeklēt, ja gribi baznīcas un pārējās salas atveidu lūkot ūdenī, jāseko līdzi plūdmaiņām. Kā teikts tūrisma objekta oficiālajā mājaslapā, Senmišela kalns par salu pārvēršas aptuveni sešas līdz septiņas reizes gadā, bet līdz tai jebkurā laikā iespējams aiziet pa gājēju tiltu.

Lasīt vairāk

Precīzs tā izveides datums gan nav piefiksēts, tomēr tiek lēsts, ka rosība šeit sākusies jau 11. gadsimtā, lai gan daudzi uzskata, ka šis ciems radies vēl senāk.

Šobrīd ciematiņš atrodas kalna pakājē jeb 4166 metru augstumā virs jūras līmeņa, tomēr agrāk mūku būvētā mītne atradusies daudz zemāk. Ņemot vērā iepriekšējos uzbrukumus, ļaudis mācījušies no kļūdām un uzbūvējuši savu apmetni daudz drošākā, neaizsniedzamākā vietā. Tiesa, šie gan nav vienīgie pārbaudījumi, ko nācies izjust šim ciemam, – pārdzīvoti vēl vairāki uzbrukumi, ugunsgrēki un arī zemestrīces, skaidrots "Times on India".

Ciemata šaurajās ieliņās sajūtams vienots arhitektūras stils, kas datējams ar 14. gadsimtu. Kā skaidrots "Atlas Obscura", šīs arhitektūras vēsmas nākušas no Ķīnas. Vērts pievērts uzmanību arī ēku mūriem, kurus rotā vēsturiski sienu gleznojumi, atainojot ļaudis, kas šeit dzīvojuši pirms tam.

Mūsdienās ciemats vēl joprojām ir apdzīvots – tur mājo aptuveni 250 mūki, kuri aizvien saglabā senās tradīcijas, skaidrots "Atlas Obscura".

Lasīt vairāk

Ainavisks, bet diemžēl arī ar skumju likteni. Ciematiņš, ko pazīst pēc nosaukuma "Castelluccio", atrodas aptuveni 170 kilometru attālumā no Romas. Tā nudien ir brīnišķīga vieta – mazo ciematiņu ieskauj kalni un lauki. Ziemā tie klāti baltu sniega segu, savukārt siltajā laikā apkārtne pārvēršas par gluži vai krāšņu gleznu, jo zied lēcu ziedi un acis priecē arī citi krāšņi augi. Visbrīnišķīgākie šie skati jūnijā un jūlijā. Tieši ziedoši lauki ir galvenais iemesls, kāpēc ļaudis dodas uz šo vietu.

Runājot par pašu ciematiņu, tas reiz bijis vareni populārs, tomēr 2016. gadā zemestrīce to gandrīz izinīcināja, liekot no tās evakuēties iedzīvotājiem. Tiesa, kā uzsvērts Itālijas ceļvedī "Visit Italy", joprojām ir pāris mājas, kuras tiek apdzīvotas, kā arī pēc zemestrīces tapušas jaunas būves.