Par gājienu tapusi arī daudzsēriju dokumentālā filma "Ceļā ar Baronu", no kuras iedvesmojoties, tapis maršruts Latvijas teritorijā no Vecpiebalgas līdz Gostiņiem. Ikviens tiek aicināts atkārtot šo maršrutu un pa ceļam apskatīt vairākus interesantus apskates objektus.
14. gadsimta sākumā Piebalgu iekaroja Livonijas ordenis, un šīs norises ļoti mainīja to, kā šobrīd redzam Vecpiebalgas apkārtni. 1318. gada rakstos pirmoreiz pieminēta Livonijas ordeņa iekarotā Piebalgas pils – "castrum Prebalge". Latgales koka piļu konstrukcijas, iespējams, kalpojušas par piemēru šīs pils celtniecībai 14. gadsimtā.
Vecpiebalgas baznīca, kuru apciemoja arī "Ceļā ar Baronu" gājēji, unikāla ar to, ka tās sienās redzamas trīs pārbūves. Tiek lēsts, ka 19. gadsimtā šo baznīcu apciemoja arī pats Krišjānis Barons.
Vecpiebalgas muiža ir grezna klasicisma stila ēka, kuru noteikti ir vērts apmeklēt. Muižas ēku ieskauj regulāra plānojuma ainavu parks ar daudzām eksotiskām koku un krūmu sugām. Muižas prototips izmantots brāļu Kaudzīšu romānā "Mērnieku laiki", kas izdots 1879.gadā.
Ezeru zemes pērle – septiņām salām un daudziem līčiem bagātais Inešu ezers. Leģenda vēsta, ka salas Ineša ezerā radās strīda laikā ar Alauksta ezeru. Katrs Alauksta ezera pliķis Ineša ezeram radīja vienu salu.
Ērgļu apkaime nopietni attīstās lauku tūrisma jomā. Ērgļi pilnīgi noteikti ir apstāšanās un kārtīgas pastaigas vērti, un noteikti pirms braukšanas jāpainteresējas, vai Ērgļos tajā dienā notiek kāda aktivitāte. Ērgļu iedzīvotāji aktīvi papildina apkaimes ikdienas dzīvi ar sezonālām aktivitātēm, lai ikviens ciemiņš justos labi un gaidīts. Ja braucienā dodies ar auto, vērts izbraukt jau sagatavoto Vidzemes gleznaino aukstieņu maršrutu, apskatot kalnus un virsotnes, ko arī Barons redzējis savām acīm un aprakstījis grāmatā "Mūsu tēvzemes aprakstīšana".
Vietalvas luterāņu baznīca ir daudz pārcietusi un tādēļ ieguvusi netipisku ārējo veidolu, savukārt Odzienas muižas pils celta 19. gadsimta 60. gados un ir uzskatāma par vienu no iespaidīgākajām neogotikas celtnēm Latvijā. Jau vairākus gadus pilī un pils teritorijā notiek atjaunošanas un iedzīvināšanas darbi.
Gostiņi ir ļoti interesanta vieta Latvijā, kurai laika gaitā bijuši vairāki nosaukumi – Trentelberga, kas pieminēta Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienās Silmačos", Dankari, Glazmanka un Zarnu miests, jo reiz "Gostiņus" ražoja desas. Gostiņos vērts apmeklēt Gostiņu luterāņu baznīcu, jo neierasti Latvijas dievnamiem – mācītāja kancele atrodas altāra vietā.
Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.