Dvietes palienes dabas parks ietver unikālu dabas teritoriju – Dvietes senleju ar Skuķu un Dvietes ezeriem un tai pieguļošās palieņu pļavas, kas pavasara palu laikā darbojas kā sava veida Daugavas ūdeņu uzkrājējs. Tas ātri uzņem lielas palu ūdeņu masas, bet vēlāk lēnām atdod, mazinot plūdus Daugavas ielejas krastos, tādējādi pasargājot Līvānus, Dunavu, Jēkabpili un citas apdzīvotas vietas. "Nav ne vienas citas vietas Latvijā, kur Daugavas palu ūdeņi aizplūst tik tālu no gultnes kā Dvietes upes senlejā. Tieši šeit Daugavai ir vislielākā paliene visā tās tecējumā. Daugavas palu vilnis, nonākot līdz Dvietes ietekai, samazinās, jo ūdeņiem ir plašas iespējas plūst pa lēzeno senleju," stāsta Santa Šmite.
Dvietes senlejas ūdens līmeņa svārstību īpatnības ir iemesls savdabīgajai ekosistēmai, kas ir nozīmīga augu un putnu dzīves vieta gan migrāciju, gan ligzdošanas laikā. Dvietes palienē atrodas arī plašākie Daugavas palieņu pļavu masīvi ar dabisku augsnes auglības atjaunošanos palu laikā. Tās ir veidojušās, pateicoties regulārai pļaušanai un noganīšanai. Dabas parkā kopš 2006. gada dzīvo 'Highlander' šķirnes liellopi un 'Konik Polski' šķirnes savvaļas zirgi. To uzdevums ir nepieļaut palieņu pļavu aizaugšanu, kā rezultātā putniem ir piemērotas ligzdošanas vietas, bet dabas vērotājiem – iespēja iepazīt lielo savvaļas zālēdāju dzīvi, skaidro Šmite.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
