Kad Rīgai tuvējās dabas takas ir izstaigātas, jālaiž uz ko mazāk zināmu un apmeklētu. Auces novads pārsteidz ar satriecošiem pilskalniem, neogotikas stilā būvētām pilīm, neparastiem objektiem un mieru no ierastās burzmas populārākajos tūrisma objektos.

Maršruts vienai dienai ar auto vai moto (76 kilometri): Spārnu pilskalns – Māras birzs – Īles nacionālo partizānu bunkurs – Lielauces pils, Vīķu purva laipa, Lielauces ezers – Vecauces pils – Incēnu pilskalns – Ķeveles avoti – Vītiņu kaļķu ceplis – Bēnes dzirnavas, mūra pils, muižas ēka – Bēnes stacija, vecais ūdenstornis.

Ekrānuzņēmums veiktajam maršrutam.

1. Spārnu pilskalns – seno zemgaļu pilskalns, viens no lielākajiem zemgaļu zemes centriem, 30 metrus augsts. Šim pilskalnam raksturīgas neparasti stāvas kalna malas, kas zemgaļu pilskalnos ir retums. Tas bijis apdzīvots no 9. – 13. gadsimta beigām, kad tika nopostīts Livonijas krusta karu laikā. Pilskalns atrodas skaistā Spārnu ezera krastā. Kāda teika vēstī – kādreiz kalnā bijis caurums, kurā ielaistā pīle izpeldējusi ezerā.
2. Māras birzs – piemiņas vieta 20. gadsimtā nebūtībā aizgājušajām mājvietām. Piemiņas vieta izveidota 2012. gadā ar biedrības "Zebrus draugi" atbalstu. Šeit ņipri stiepjas garumā iestādītie kļavu, liepu, ozolu kociņi. Birzs centrā izveidots Māras altāris – simbolisks akmens krāvums Māras krusta veidolā. Katrs, kas jūt piederību šai vietai, var pievienot savu akmeni.
3. Īles nacionālo partizānu bunkurs – Baltijas valstīs lielākais partizānu pazemes bunkurs, ko 1948. gadā izbūvēja apvienotās latviešu-lietuviešu nacionālo partizānu grupas biedri, lai turpinātu cīnīties pret padomju varu. Lai gan šobrīd Covid-19 ierobežojumu dēļ bunkura pazemes eja nav pieejama, teritoriju var apskatīt no ārpuses un šeit ierīkota arī atpūtas un ugunskura vieta.
4. Lielauces pils, Vīķu purva laipa, Lielauces ezers – Lielauces pils sākotnēji celta 17. gadsimtā, taču 1900. gada Ziemassvētkos pilī izcēlās ugunsgrēks un tā izdega. Pils atjaunošana sākās uzreiz pēc tam. Ap pili plešas 57 hektārus liela teritorija ar ainaviskiem stādījumiem, kas ir nozīmīgs dendroloģisks objekts. No pils līdz Lielauces ezeram stiepjas Vīķu purva laipa, kas piedāvā pasakaini skaistu pastaigu līdz pat ezera krastam. Krastā ierīkota laivu bāze, kur iespējams iznomāt laivu vai ūdens velosipēdu, kā arī pārnakšņot kādā no koka namiņiem, kas izbūvēti uz ūdens – gandrīz kā Havaju salās!
5. Vecauces pils – celta 19. gadsimta vidū, viena no pirmajām neogotiskā stilā celtajām pilīm Latvijā. Šobrīd darbojas kā tūrisma un kultūras centrs. Pils parkā ierīkoti labiekārtoti gājēju celiņi, ļaujot baudīt nesteidzīgas pastaigas un skatus uz brīnišķīgi skaisto pili.
6. Dobes jeb Incēnu pilskalns – saukts arī par Dobes, Sidrabenes pilskalnu. Tas jau kopš mūsu ēras 1. gadsimta ir bijis seno zemgaļu apdzīvots. Pilskalns ir bijis Dobenes zemes centrs un tā apkārtnē ir atrasti līdz šim lielākie senlietu atradumi Latvijā. Tā izkārtojums liek izteikt minējumus, ka tas ir viens no retajiem mākslīgi veidotajiem pilskalniem senatnē. Tam ir īpaši izteikta forma, turklāt. uzkāpjot tajā, paveras neticami iespaidīgs skats uz apkārtni. Šeit ierīkota atpūtas vieta, kas ļauj ieturēt nelielu pikniku un atvilkt elpu pēc augstā kāpiena pilskalnā.
7. Ķeveles avoti – saukti arī par Karaļavotiem. Nelielā gravā no Ķeveles Kambaru kalna augšas iztek deviņi spēcīgi avoti, kas zemāk ietek mākslīgi veidotā dzirnavu uzpludinājumā, kur izveidojies Svētezers. Lai novērstu zemes iegruvumus 19. gadsimtā, gravas krasti nostiprināti ar laukakmeņiem un pāri gravai uzbūvēts mūra tiltiņš, kas mūsdienās apaudzis ar varenām koku saknēm un rada nedaudz mistisku iespaidu. Nostāsti liecina, ka Ziemeļu kara laikā latviešu zintnieki ar avota ūdeni izdziedinājuši kaujā smagi ievainoto Zviedrijas karali, kam nav spējuši palīdzēt pat galma dakteri. Tāpēc kopš tā laika avotus sauc arī par Karaļavotiem, bet to ūdenim piedēvē dziednieciskas īpašības.
8. Vītiņu kaļķu ceplis – Vītiņu kaļķu ceplis izceļas ar savu neparasto izskatu, proti, jau no attāluma tas slejas pār apkārt esošajām ēkām kā tāds kosmosa kuģis. Kādreiz šajā apkaimē bija kaļķakmens ieguves vieta, kas tagad piepildījusies ar ūdeni un tajā ierīkota vietējā peldvieta.
9. Bēnes dzirnavas, mūra pils, muižas ēka – Bēnes dzirnavas ir viena no iespaidīgākajām celtnēm Bēnē, kas celta no 1838. – 1905. gadam. Dzirnavās bijusi gan maltuve, gan vilnas apstrādes un aušanas uzņēmums. Blakus dzirnavām atrodas vecais laukakmeņu mūra tilts pār Auces upi, kas ir viens no nedaudzajiem divlaiduma mūra tiltiem Latvijā. Bēnes muižas kungu māja sākotnēji celta 1870. gados. 1905. gada revolūcijas laikā tā tika nodedzināta. Pēc tam atjaunota vienkāršāka un nedaudz mazāka, taču joprojām apbur ar savu noegotisko stilu.
10. Bēnes stacija, vecais ūdenstornis – Bēnes dzelzceļa staciju sākotnēji atklāja 1873. gadā un pamazām stacijas tuvumā sāka veidoties miestiņš. Tagadējā stacijas ēka celta 1926. gadā. Tā izteiksmīgi raksturo 1920. gados esošo staciju būvniecību. Ēka joprojām ir savdabīgi eleganta. 2005. gadā šeit filmēta epizode no Latvijas spēlfilmas "Rīgas sargi". Stacija darbojās līdz 2010. gadam, kad tika slēgta satiksme starp Rīgu, Auci un Reņģi. Blakus stacijas ēkai joprojām saglabājies 1872. gadā celtais ūdenstornis, kas kā dzelzceļa tehniskā būve šāds saglabājies vienīgais līnijā.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.

Latvija

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit