Maršruts, kas stiepjas 2145 kilometru garumā un aptver teritorijas gan Latvijā, gan Lietuvā, ir izveidots trīs lokos – kuršu, zemgaļu un sēļu, kas iepazīstina ar seno baltu dzīvesvietām un dzīvesveidu. Pilskalniem, kurus agrāk apdzīvoja balti, svētvietām, dižkokiem, akmeņiem, avotiem, kulināro mantojumu. Tāpat maršrutā iekļautajos muzejos interesentiem normālos apstākļos ir iespēja aplūkot dažādus arheoloģiskos izrakumus – darbarīkus, ieročus, rotas un citus priekšmetus, kas tika izmantoti tā laika ikdienas dzīvei. Maršruta ceļvedis piedāvā vairākus tematiskos maršrutus un karti, kurā iespējams atrast vairāk nekā 110 tūrisma objektu, kas ļauj izzināt šo trīs baltu maztautu vēsturi, kultūru un tradīcijas.
Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.
Kuršu loks
Dodoties ceļojumā pa kuršu loku, kas stiepjas no Klaipēdas un aptver gandrīz visu Kurzemi, iepazīsi vienu no Austrumbaltijas kareivīgākajām tautām – kuršus, kas dzelzs laikmetā un viduslaikos apdzīvoja šīs teritorijas. Valdnieku rīkotie karagājieni, kas bija saistīti ar iekarošanas un kolonizācijas centieniem, kuršus padarīja ne tikai par drosmīgiem savu teritoriju aizstāvjiem, bet arī par bezbailīgiem un kareivīgiem jūrasbraucējiem.
Tāpat vērts apciemot iespaidīgo Staldzenes stāvkrastu, kas atzīts par 2021.gada ģeovietu un piedāvā izcilu pastaigu vietu ar apslēptu kuršu mantojuma klātbūtni.
Zemgaļu loks
Zemgaļi apdzīvoja mūsdienu Latvijas vidienes teritoriju – Zemgales līdzenumu un Lietuvas ziemeļus. Dažādi vēstures avoti liecina, ka zemgaļi bija viena no attīstītākajām un bagātākajām senlatviešu tautām Ziemeļeiropā, savu iztiku pelnot ar zemkopību un tirgošanos.
Vērā ņemams apskates objekts, dodoties pa zemgaļu loku, ir 12.gadsimta koka pils rekonstrukcija Tērvetē, kurā ir iespējams redzēt plašu eksponātu klāstu par dzelzs laikmeta zemgaļu materiālo kultūru.
Savukārt Dobes jeb Incēnu pilskalns ir viens no retajiem mākslīgi veidotajiem pilskalniem senatnē – tam ir izteikta forma, jo tas nav blīvi apaudzis ar kokiem un krūmiem. Turklāt no tā virsotnes paveras elpu aizraujošs skats uz apkārtni daudzu, daudzu kilometru garumā.
Sēļu loks
Sēļi bija prasmīga zemkopju un amatnieku tauta, kas savas iezīmes valodā un materiālajā kultūrā ieguva vidējā dzelzs laikmetā. Sēļi apdzīvoja apmēram 10 līdz 15 pilskalnus, kas tika apbūvēti ar terasēm, tādējādi veidojot papildu aizsardzību un aizstājot priekšpilis.
Sēļu lokā ir iespējams ne tikai baudīt apburošās dabas ainavas, bet arī iepazīties ar paaudzēm pārmantotām amatniecības prasmēm Jēkabpils Vēstures muzeja brīvdabas nodaļā "Sēļu sēta".
Maršruts "Baltu ceļš" tiek veidots ar Interreg V-A Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam līdzfinansētā projekta Nr. LLI-447 "Starptautiskā kultūras tūrisma maršruta "Baltu ceļš" atpazīstamības veicināšana" ("Izzini Baltus") atbalstu. Detalizētu informāciju par katru loku un tajā esošajiem tūrisma objektiem meklē šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
