Kad liela daļa dabas taku ir izstaigātas un ar to vēl nepietiek, ir jāmeklē pēc kaut kā jauna un neredzēta. Kurzemes plānošanas reģions piedāvā doties izzinošā ceļojumā pa kultūras tūrisma maršrutu "Baltu ceļš", kas ļaus atgriezties vēstures notikumiem bagātā pagātnē, kad mūsu zemi apdzīvoja mūsu senči.

Maršruts, kas stiepjas 2145 kilometru garumā un aptver teritorijas gan Latvijā, gan Lietuvā, ir izveidots trīs lokos – kuršu, zemgaļu un sēļu, kas iepazīstina ar seno baltu dzīvesvietām un dzīvesveidu. Pilskalniem, kurus agrāk apdzīvoja balti, svētvietām, dižkokiem, akmeņiem, avotiem, kulināro mantojumu. Tāpat maršrutā iekļautajos muzejos interesentiem normālos apstākļos ir iespēja aplūkot dažādus arheoloģiskos izrakumus – darbarīkus, ieročus, rotas un citus priekšmetus, kas tika izmantoti tā laika ikdienas dzīvei. Maršruta ceļvedis piedāvā vairākus tematiskos maršrutus un karti, kurā iespējams atrast vairāk nekā 110 tūrisma objektu, kas ļauj izzināt šo trīs baltu maztautu vēsturi, kultūru un tradīcijas.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.

Kuršu loks


Dodoties ceļojumā pa kuršu loku, kas stiepjas no Klaipēdas un aptver gandrīz visu Kurzemi, iepazīsi vienu no Austrumbaltijas kareivīgākajām tautām – kuršus, kas dzelzs laikmetā un viduslaikos apdzīvoja šīs teritorijas. Valdnieku rīkotie karagājieni, kas bija saistīti ar iekarošanas un kolonizācijas centieniem, kuršus padarīja ne tikai par drosmīgiem savu teritoriju aizstāvjiem, bet arī par bezbailīgiem un kareivīgiem jūrasbraucējiem.
Noteikti apskati Talsu pilskalnu, kas tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem un vislabāk nocietinātajiem tā laika pilskalniem. Turklāt mūsdienās tas ir skaisti iekopts, ar pastaigu laipu gar pilskalna pakāji.

Tāpat vērts apciemot iespaidīgo Staldzenes stāvkrastu, kas atzīts par 2021.gada ģeovietu un piedāvā izcilu pastaigu vietu ar apslēptu kuršu mantojuma klātbūtni.

Iespējams doties arī uz Papes apkārtni ar savvaļas zirgu ganībām.
Kā arī uz Ķoņu ciemu – vienu no retajām pērlēm Eiropā, kur saglabājies unikāls vēsturisks zvejniekciems.
Iegriezies arī Leju svētavotā un doties pa pastaigu taku Sventālas upes ielejā.


Zemgaļu loks


Zemgaļi apdzīvoja mūsdienu Latvijas vidienes teritoriju – Zemgales līdzenumu un Lietuvas ziemeļus. Dažādi vēstures avoti liecina, ka zemgaļi bija viena no attīstītākajām un bagātākajām senlatviešu tautām Ziemeļeiropā, savu iztiku pelnot ar zemkopību un tirgošanos.

Vērā ņemams apskates objekts, dodoties pa zemgaļu loku, ir 12.gadsimta koka pils rekonstrukcija Tērvetē, kurā ir iespējams redzēt plašu eksponātu klāstu par dzelzs laikmeta zemgaļu materiālo kultūru.

Nesen veikti labiekārtošanas darbi arī netālu esošajā Dobeles pilskalnā, kur veikta pilsdrupu atjaunošana.

Savukārt Dobes jeb Incēnu pilskalns ir viens no retajiem mākslīgi veidotajiem pilskalniem senatnē – tam ir izteikta forma, jo tas nav blīvi apaudzis ar kokiem un krūmiem. Turklāt no tā virsotnes paveras elpu aizraujošs skats uz apkārtni daudzu, daudzu kilometru garumā.

Apmeklējot Mežotnes pilskalna arheoloģisko kompleksu un izmantojot mobilo lietotni "SAN", ieraudzīsi atdzīvojamies senos zemgaļus – Madi ar Zīli.


Sēļu loks

Sēļi bija prasmīga zemkopju un amatnieku tauta, kas savas iezīmes valodā un materiālajā kultūrā ieguva vidējā dzelzs laikmetā. Sēļi apdzīvoja apmēram 10 līdz 15 pilskalnus, kas tika apbūvēti ar terasēm, tādējādi veidojot papildu aizsardzību un aizstājot priekšpilis.

Dodoties ceļojumā pa sēļu loku, noteikti piestāj Daugavas krastā pie Zvejnieklīča brīvdabas estrādes Salas novadā, kur nesen ierīkota atpūtas vieta ar vides objektu gliemežvāka formā, kas senajiem baltiem bijis raksturīgs maiņas ekvivalents un rotu elements. No turienes pavērsies skats uz kādreiz ievērojamo Sēlpils pilskalnu.

Sēļu lokā ir iespējams ne tikai baudīt apburošās dabas ainavas, bet arī iepazīties ar paaudzēm pārmantotām amatniecības prasmēm Jēkabpils Vēstures muzeja brīvdabas nodaļā "Sēļu sēta".

Šādas pašas iespējas piedāvā arī amatniecības centrā "Rūme" Zasā.

Maršruts "Baltu ceļš" tiek veidots ar Interreg V-A Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam līdzfinansētā projekta Nr. LLI-447 "Starptautiskā kultūras tūrisma maršruta "Baltu ceļš" atpazīstamības veicināšana" ("Izzini Baltus") atbalstu. Detalizētu informāciju par katru loku un tajā esošajiem tūrisma objektiem meklē šeit.

Latvija

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit