Dzīve starp rabarberiem, cidonijām un krizantēmām. Ozolu ģimenes stāsts

Ozolu ģimene ikdienā tur rūpi par bioloģisko saimniecību "Ozolzīles", kuras darbos iesaistās visa ģimene, ieskaitot pat mazākos ģimenes locekļus. Saimniecība atrodas Kocēnu novadā, pavisam netālu no maģiskā Zilākalna. Abi saimnieki nāk no laukiem, taču lielākā daļa kopdzīves tomēr pavadīta dzīvoklī – pilsētā un ciematā. Kā saka "Ozolzīļu" saimniece, sapnis par māju laukos ģimenei bijis vienmēr: "2017. gada nogalē dzīve apmeta kūleni un neplānoti bija jāmaina visi plāni un jādodas dzīvot uz vīra dzimtas mājām." Šis notikums viņiem lika saprast, ka piederošo zemi zudībā laist nevar, tāpēc teju ar aizsietām acīm nogriezās uz lauksaimniecības nezināmās un jaunās taciņas.

Neskatoties uz to, ka bērni vēl ir mazi, arī viņi saimniecībā cītīgi tur roku uz pulsa. Lielākā meita ģimenē jau palīdz no agras bērnības jeb 4 gadu vecuma, kā arī ir iemācījusies pļaut zāli ar pļāvēju-traktoriņu, savukārt mazākie palīdz, cik nu savā vecumā var. Kā izrādās, arī saimniecības vārds "Ozolzīles" tika izvēlēts par godu trīs Ozolu ģimenes bērniem.

Savu saimniecisko darbību ģimene sākusi ar cidoniju un rabarberu audzēšanu. Ģimene sākumā iestādījusi divgadīgu cidoniju krūmu, bet augļus tas ražos vien ceturtajā vai piektajā gadā. Šogad saimnieki beidzot cer sagaidīt pirmo nopietno cidoniju ražu. Cidonijām sekoja ziemas ķiploki, bet šogad dārzā pievienojušies vasaras sīpoli un rabarberu stādījumi. "No pašiem pirmsākumiem kā vaļasprieks izaugusi arī mārtiņrožu jeb krizantēmu audzēšana. 2020. gadu noslēdzām ar 56 dažādām krizantēmām," stāsta saimniece. Izaudzētais tiek arī tirgots – tiesa, tirgošanas apjomi nav lieli, bet tiek veikta tiešā pārdošana klientiem, iesaistīšanās tirdziņos un realizācija vietējā veikalā.

Taujāta, kur smeļas spēku un iedvesmu darbiem, saimniece skaidro, ka abi ar vīru ir līdzīgi savos sapņos, vēlmēs un darba spēkā. "Paši nezinām, kur mums rodas spēks un idejas, laikam tā vēlme. Tās saknes laukos ir tik spēcīgas, ka gribas tikai vēl un vēl, bet tu saproti, ka dienā ir par maz ar 24 stundām, lai izdarītu un realizētu visu… Taču sapņi pie tā neapstājas," ar cerīgu skatu nākotnē lūkojas saimniece.

Jaunajiem saimniekiem prieku un lepnumu par padarīto darbu sagādā itin viss. "Neizmērojams prieks, kad redzi kā pavasarī viss mostas – cidonija dzen lapiņas, un tam jau seko krāšņais, oranžais zieds, rabarbers stiepjas garumā un tā vien prasās pēc pirmās rabarberkūkas, krizantēmas dzen asnus pretī saulei, ziemas ķiploks sveicina ar pirmajām lapām," ar prieku atzīst saimnieki. Taču, lai īpašums būtu sakopts un apčubināts, nenoliedzami, tiek ieguldīts liels darbs. "Citi audzētāji smej: priekš kam to vajag? Bet mums vajag! Mēs gribam, lai mūsu lauki ir skaisti. Lai mūsu ciemiņiem un garāmbraucējiem ir prieks skatīties," nosaka saimniece.

Tāpat viņi norāda, ka iesāktajā lauciņā darba apjoma un citu apstākļu dēļ rokas vēl nenolaižas. "Mēs darām, cik varam. Turpinām mācīties, jo tik strauji ielēcām nezināmajā, ka atliek vien mācīties un mācīties. Mēs mācāmies darot."

Ja vēl šaubies, vai uzsākt aktīvākus darbus un apstrādāt savu piemājas vai lauku īpašuma zemīti, no "Māja&Dārzs" arhīva esam izcēluši vēl citus rakstus par uzņēmīgiem audzētājiem, kas varētu tevi mudināt meklēt skapī gumijas zābakus un lāpstas!