Katrā dārzā jābūt mazam noslēpumam. Ciemos pie Jūrmalas skaistākā īpašuma saimnieces

Portāls "Tavs Dārzs" Kokaru ģimenes dārzā viesojās pērn jūlija izskaņā.

Ārste Inese Kokare ir Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas centra vadītāja Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, bet savā brīvajā laikā rosās dārzā. Ciemojoties Ineses dārzā, lietus gāž kā ar spaiņiem. Kamēr fotogrāfs ar lietussargu rokā staigā pa dārzu, mēs sēžam stiklotajā verandā pie liela galda. Lietus sitas pa stiklu, rādot neiepriecinošu ainu, bet, kā vēsta vecs teiciens, pēc lietus vienmēr būs saule, un tā arī ir. Mazā saimnieces mopsīša Sinderellas pavadībā dodamies ekskursijā pa pielijušo dārzu, kur augu lapas ir nosētas ar mirdzošām lietuslāsēm.

Daiļdārza CV:

Mūžs: vismaz četri gadi.

Platība: 1500 kvadrātmetri.

Dārza palīgi: uzņēmums "Labie koki" palīdzēja uzburt ainu par dārzu, izveidot zonējumu, savukārt dārznieki Signe un Jānis Miltiņi palīdz ar stādījumu iekopšanu un augu izvēli.

Saimnieces mīļākie augi: Matsudānas vītoli, kurus Inese dēvē par pūķvītoliem, jo viņiem ir izlocīti zari. "Viņi ir trausli, līgani, tiem ir skaisti izlocīti zari, pūkvītoli ir vieglas struktūras, dod aizsegu. Es paskatos uz viņiem, man ir tāds: ak!" saka Inese.

Dārza augu retumi: nē, tādu nav. "Es dārzu taisu sev un savai ģimenei, man nav jādižojas. Dārzs man ir kā dziednīca un prieka avots. Priecājos, ja mans dārzs iedvesmo kādu sarosīties," tā saimniece.

Augi, kurus vēlētos dārzā: "Tādu ir daudz. Ķemeros ir skāba augsne, bet ne visiem augiem tā patīk. Man ir daudz augu, kurus gribētu, bet tie šeit neaugs, nīkuļos," nosaka dārza saimniece, kura izvēlas tādus augus, kam patīk skāba augsne.

Inese gan nedaudz padomā un saka – viņa labprāt gribētu vēl kādu rozi. Tāpat arī plānā ir apzaļumot iebraucamos vārtus.

Foto: DELFI

"Ķemeros esmu dzīvojusi visu savu bērnību. Skaistas puķudobes bija pie katra īpašuma, cilvēki no Krievijas brauca un skatījās, jo tur viņiem nebija pieņemts stādīt puķes pie mājas. Viņi brīnījās, teica: cik skaisti! Ķemeri bija ļoti skaisti. Tagad lēnām viss tiek atjaunots. Ķemeros ir ko redzēt. Varbūt pirms 10 gadiem šeit bija depresīvs nostūris, bet tagad var just, ka te viss mainās," novērojusi Inese. Katru dienu viņa mēro ceļu uz savu darbavietu Rīgā un laiku izmanto lietderīgi – lai padomātu par dārzu. "Sākumā man likās, ka braucieni no Ķemeriem uz Rīgu būs grūti, bet šīs 40 minūtes es varu veltīt tikai sev un savām domām, tostarp par dārzu un saimniecību, kur man likt tos gurķus, kur audzēt tomātus, ko sēt..." tā Inese.

Šī ir dzimtas māja. Iepriekš te dzīvoja Ineses vīra tante, bet, kad viņa devās mūžībā un māja palika tukša, Inese ar vīru no Rīgas pārcēlās uz viņas māju. "Kad mēs atnācām, šeit bija džungļi. Vīra tantei nepatika, ka kāds viņai nāk un stāsta, kā vajag darīt," stāsta Inese, kura sākumā metusies iekšā dārza darbos, bet tad sapratusi, ka nespēj salāgot dārzu ar darbu. "Es pēc profesijas neesmu dārznieks, ņēmos ar dārzu, mēģināju to veidot pati, bet tas bija tikai iztērēts laiks. To var darīt cilvēks, kas visu laiku var būt mājās, kam nav jāstrādā 8 stundas un vairāk. Es pieaicināju palīgus."