Ķemeru ūdenstornis ir Latvijas industriālā mantojuma sastāvdaļa, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un vienīgais ūdenstornis Latvijā, kam apvienota tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšana – ar publisku lietošanu.
Liels nopelns Ķemeru atdzimšanā pēc Pirmā pasaules kara bija ārstam Jānim Lībietim (1885–1946), kurš no 1928. gada līdz 1944. gadam (ar pārtraukumu 1940. līdz 1941. gadā) bija Ķemeru sēravotu dziedniecības iestādes direktors. Pateicoties valsts finansiālam atbalstam kūrorta attīstībai, 20.–30. gados Ķemeros tika uzceltas vairākas nozīmīgas būves, kas saglabājušās līdz mūsdienām un ir ieguvušas kultūras pieminekļa statusu. Tās ir celtnes, kuras projektējuši izcili Latvijas arhitekti.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit