Šajā rakstā vari aplūkot šī gada krāšņo ziedoni Dobeles ceriņu dārzā.
Jau kopš mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem Dobeles pilskalnā pastāvējusi nocietināta zemgaļu koka pils, kurai apkārt veidojusies plaša senpilsēta. Krustnešiem uzsākot karagājienus ziemeļu virzienā, Dobeles teritorijas iedzīvotājiem nācās piedzīvot atkārtotus uzbrukumus. Pils vairākkārt tika ielenkta, tās apkārtne stipri postīta, kā rezultātā draudēja bads. Nepakļaujoties pārspēkam, 1289. gadā zemgaļi paši nodedzināja koka pili, lai tā nenonāktu ienaidnieka rokās, un devās uz Lietuvu.
Tā Dobeles teritorija nonāca Livonijas ordeņa rīcībā. 1335. gadā ordeņa mestra Eberharda fon Monheima vadībā zemgaļu pils vietā uzsāka mūra pils celtniecību. Jaunuzceltā pils kļuva par novada pārvaldnieku – komturu – mītni. Ar laiku ap to atkal sāka veidoties vietējo iedzīvotāju apmetnes.
Sabrūkot Livonijai, 1561. gadā Dobele tika iekļauta jaunizveidotās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Pils pēdējais komturs Tīss fon der Reke gan nevēlējās nodot savu valdījumu hercogam Gothardam Ketleram, abām pusēm nonākot pie militāra konflikta. Tā rezultātā hercogs Dobeli ieguva savā īpašumā, fon der Rekem atdodot Jaunpili. Hercogistes pastāvēšanas laikā pilī uzturējās komandanti – garnizona priekšnieki.
Viena no ievērojamākajām pils iemītniecēm bijusi hercoga Frīdriha Ketlera atraitne Elizabete Magdalēna. Hercogiene visā apkārtnē bijusi pazīstama ar plašām zināšanām par dziedniecības augiem. Šajā laikā pilī veikti apjomīgi celtniecības un labiekārtošanas darbi, tai skaitā pils baznīcas un plaša augļu dārza ierīkošana.
Poļu–zviedru karš un Lielais Ziemeļu karš 17.–18. gadsimtā pilij nodarījuši vislielāko postu, tāpat 18. gadsimta sākumā sekoja mēra epidēmija, pieliekot punktu tās apdzīvotībai. Pils agrākā loma kā ievērojamam centram bija zudusi, un 1729. gadā tās apdzīvotība pārtrūka pavisam. Mūri drīz pārvērtās drupās, vietējiem iedzīvotājiem izmantojot to akmeņus savu māju celtniecībai. Vēlākajos gadsimtos, tāpat kā mūsdienās, pils laukums izmantots kā kultūras pasākumu norises vieta.
Dobeles Livonijas pils ordeņa kapela, kurā vairāk nekā divus gadus strādāja arheologi, restauratori, arhitekti un būvnieki, ir nodota ekspluatācijā 2020. gadā, un objekts kļuvis par daudzfunkcionālu kultūras, amatniecības un tūrisma attīstības centru. Būvdarbu laikā tika veikta mūru arheoloģiskā izpēte, konservācija un jaunas infrastruktūras izbūve. Pils mūri vispirms tika konservēti, kā arī restaurēti kritiskie zudumi. Pils jumta līmenī ierīkots skatu laukums, kas pieejams apmeklētājiem, bet pagrabstāvā, 1. un arī 2. stāvā izveidotas izstāžu zāles. Šajā rakstā vari lasīt vairāk par Dobeles pils pārbūves darbiem.
Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupas un pilskalns kā senākā un nozīmīgākā viduslaiku kultūras vēstures liecība reģionā ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Dobeles novadā un ik gadu pulcē vairākus tūkstošus apmeklētāju. Ja arī tavs brīvdienu maršruts ved uz Dobelei, šajā rakstā atradīsi galamērķus šaipusē, kur saelpoties svaigu gaisu un izlocīt kājas.
Raksta tapšanā izmantota informācija no Kultūras ministrijas kampaņas ''Atrastā Latvija'' mājaslapas.
Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.