Pilnas kabatas sajūtu. Amālijas mēnesi garais ceļojums uz Dahabu

Mēs tiekamies siltā un saulainā dienā. Debesis ir zilas, apkārt viss zaļo, plaukst un jau zied. Apkārtējie cilvēki tērpušies krāsainā ģērbā, un līdz ar to arī dzīve rādās košākos toņos. Taču šī diena ir pavisam pretēja laikam, kad Amālija nolēma – neraugoties uz pasaulē notiekošo, jādodas sevis izzināšanas un radošuma atgūšanas ceļojumā uz Dahabu. "Ziema bija pelēka, depresīva, daudz kas bija apstājies un arī atcelts koronavīrusa pandēmijas dēļ. Gan mana profesija, gan es pati esmu ļoti radoša, un es sapratu – man nepieciešams izrauties, kaut kur aizbraukt, lai spētu saglabāt savu garīgo līdzsvaru un radošumu. Es jutu – ja nekur nebraukšu, man būs ļoti grūti."

Bija šī gada marta sākums, kad viņa lūkoja pēc salīdzinoši drošākiem galamērķiem. Iespējamie varianti bija Meksika, Tanzānija, Tenerife un Ēģipte – Dahaba. Loze krita par labu pēdējam variantam. "Es zināju, ka gribu braukt tieši uz Dahabu, jo par pilsētu biju dzirdējusi jau iepriekš un jutu, ka tas ir kaut kas, kas man ir vajadzīgs. Tā bija vieta, kur varu padzīvot, pagleznot un izdzīvot vietējo dzīvi. Iepriekš arī lasīju, ka oficiāli Dahabā nav neviena Covid-19 gadījuma. Un, kad pati saslimu, prātoju, vai man ir nepieciešams testēties, bet Dahabā testus neveic – jābrauc uz Šarmelšeihu. Patiesību sakot, tad jau nav brīnums, ka Dahaba ir no Covid-19 brīva."